Ziemeļkoreja lauž neuzbrukšanas paktus ar Dienvidkoreju  (78)

Vēsti par neuzbrukšanas līgumu laušanu izplatīja Ziemeļkorejas ziņu aģentūra KCNA. Tajā paskaidrots, ka tiek likvidētā tiešā sakaru līnija ar Dienvidkoreju un slēgts Phanmundžomas robežpunkts Demilitarizētajā zonā.

1971. gadā uzstādītā sakaru līnija bija paredzēta tiešai abu pušu komunikācijai augstas spriedzes apstākļos, bet to arī izmanto, lai saskaņotu cilvēku un preču izlaišanu cauri spēcīgi nocietinātajai Demilitarizētajai zonai.

Ceturtdien Phenjana draudēja, ka patur tiesības "preventīvam kodoluzbrukumam" pa agresoru objektiem, bet otrdien brīdināja, ka lauzīs 1953. gada pamiera līgumu, kas izbeidza Korejas karu, ja ASV un Dienvidkoreja turpinās kopīgas militārās mācības. 

Tomēr tas neapturēja ceturtdien ANO Drošības padomi pieņemt rezolūciju par jaunām sankcijām pret Phenjanu, atbildot uz izolētās valsts februārī veikto kodolizmēģinājumu. ANO ir aizliegusi Ziemeļkorejai kodolizmēģinājumus un ballistisko tehnoloģiju izmēģinājumus jau kopš tās pirmajiem kodoltestiem 2006. un 2009. gadā.

KCNA arī ziņo, ka Ziemeļkorejas līderis ir apmeklējis armijas vienību, kas 2010. gadā apšaudīja Dienvidkorejas salas, un mudinājis karavīrus saglabāt modrību un gatavību "iznīcināt ienaidniekus" jebkurā laikā, atkārtoti apstiprinot, ka mērķis ir piecas salas jūrā.

Galvenā Ziemeļkorejas ienaidniece ASV paziņoja, ka nesenos Phenjanas draudus uztver nopietni, bet norāda, ka šāda veida draudi no Ziemeļkorejas puses nav nekas neparastas. ASV arī ir spējīga aizsargāt sevi un savus sabiedrotos, uzsver Valsts departamenta pārstāve Viktorija Nulanda.

ASV Senāta Ārlietu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Roberts Menendezs uzsver, ka Ziemeļkoreja apzinās, kādas būtu uzbrukuma sekas. "Es nedomāju, ka Phenjanas režīms grib izdarīt pašnāvību, bet tā, kā viņi labi zina, būtu rezultāts uzbrukumam ASV," teic Menendezs.

Vēstīts, ka ANO Drošības padome ceturtdien vienbalsīgi pieņēmusi rezolūciju, kurā Ziemeļkorejai noteiktas jaunas sankcijas, šādi izolēto komunistu valsti sodot par pagājušajā mēnesī veikto kodolizmēģinājumu.

Rezolūcijā ANO "melnajā sarakstam" pievienotas vēl divas individuālas personas un divas organizācijas, pastiprināti ierobežojumi attiecībā uz Ziemeļkorejas finanšu darījumiem, cita starpā arī uz plašiem norēķiniem skaidrā naudā, kas ir saistīti ar tās ieroču programmu. Rezolūcijā arī pausts aicinājums vērīgāk uzraudzīt Ziemeļkorejas diplomātus. ASV amatpersonām ir aizdomas, ka Ziemeļkorejas diplomāti pārvadā skaidru naudu somās, šādi apejot finanšu sankcijas.

Pirms tam Phenjana draudēja izmantot savas tiesības dot "preventīvu kodoltriecienu" ikvienam agresoram. "Kamēr vien ASV gatavojas izraisīt kodolkaru, mēs izmantosim savas tiesības dot preventīvu kodoluzbrukumu agresora galvenajai mītnei, lai aizsargātu mūsu augstākās intereses," Ziemeļkorejas ziņu aģentūra KCNA izplatīja Ārlietu ministrijas paziņojumu.

Speciālisti gan norāda, ka Phenjanai nav spējīga dot kodoltriecienu ASV. Lai gan Ziemeļkoreja paziņoja, ka valsts ceturtajā kodolizmēģinājumā veiksmīgi pārbaudīta maza un jaudīga ierīce, bet vēlāk draudēja, ka ASV ir tās kodolieroču sasniedzamības zonā, atsevišķi Rietumu speciālisti gan uzskata, ka Ziemeļkorejai ir nepieciešami vēl gadi, lai tā spētu ar raķetēm nogādāt kodolgalviņas pat uz tik tuvām valstīm - Dienvidkoreju un Japānu.

Tāpat analītiķi apšauba Ziemeļkorejas propagandas slavētās armijas, kuras priekšā savā laikā "ceļos noslīguši ASV iekarotāji" patiesās spējas. Vairums militāro novērtējumu prognozē, ka Ziemeļi zaudētu jebkuru karu pret ASV atbalstītajiem Korejas pussalas Dienvidiem, tāpēc Phenjana neriskētu ar nozīmīga konflikta izraisīšanu.

Saskaņā ar 2010. gada datiem Ziemeļkorejas armijā, kas ir ceturtā lielākā pasaulē, ir 1,1 miljons aktīvā personāla, bet rezervistu skaits sasniedz 8,2 miljonus - pirmā vieta pasaulē.