Venecuēlas otrdien mirušo prezidentu Ugo Čavesu, līdzīgi kā savā laikā komunistu līderus Ļeņinu, Staļinu un Mao, iebalzamēs un izliks "mūžīgai" apskatei militārajā muzejā, ceturtdien paziņojis Venecuēlas viceprezidents Nikolass Maduro. Par to vēsta aģentūra "Reuters".
"Ir nolemts, ka komandantes ķermenis tiks iebalzamēts, lai cilvēki mūžīgi to varētu apskatīt muzejā," Maduro paziņoja valsts televīzijā. Maduro skaidro, ka šāds solis palīdzētu saglabāt dzīvu Čavesa pasludināto sociālistisko revolūciju.
Bijušais gaisa desantnieks Čavess, kurš 14 gadus bija Venecuēlas prezidents, otrdien 58 gadu vecumā mira pēc ilgas cīņas ar vēzi. Prezidenta ķermenis caur ļaužu tūkstošu pārpildītām ielām no slimnīcas trešdien ir pārvests uz Karakasas Militāro akadēmiju, kur no Čavesa atvadīties bijuši jau vairāk nekā divi miljoni cilvēku. Harizmātiskā, bet pretrunīgi vērtētā līdera bēres notiks piektdien.
Čavesa bēru ceremoniju apmeklēs aptuveni 30 valstu līderi no visas pasaules, bet ķermenis vēl septiņas dienas atradīsies akadēmijā, kur no tā varēs atvadīties.
Visu ceturtdienu pie Militārās akadēmijas turpināja veidoties milzīgas rindas. Cilvēki godina prezidentu pie zārka gaisā paceļot dūri vai krustiņus, apraksta "Reuterts". Cilvēkiem ir vien dažas sekundes, lai apskatītu koka zārkā ar stikla virsmu guļošo līderi. Čavess esot ģērbts armijas formastērpā un sarkanā beretē.
Kāds anonīms valdības avots aģentūrai "Reuters" pastāstīja, ka Čavess pirmdien ieslīdzis komā un otrdien miris elpošanas problēmu dēļ, kuras strauji progresējušas pēc nedēļas nogalē notikušas piecu stundu ilgas tikšanās ar ministriem. Vēzis bija izplatījies arī Čavesa plaušās, norādīja anonīmais avots.
Trešdien Čavesa apsardzes priekšnieks stāstīja, ka prezidents miris no spēcīgas sirdstriekas. "Viņš nevarēja parunāt, bet teica to ar lūpām... "Es negribu mirt. Lūdzu, neļaujiet man nomirt," jo viņš mīlēja savu zemi, viņš ziedoja sevi savai valstij," trešdienas vakarā aģentūrai AP atklāja ģenerālis Hosē Ornella.
Ornella pastāstīja, ka ar Čavesu kopā bijis pēdējos divus gadus un arī viņa nāves brīdī Karakasas slimnīcā, kur 14 gadus valdījušais prezidents ārstējās pēc vēža operācijas. Ģenerālis pastāstīja, ka vēzis Čavesam bija ļoti attīstījies, nesniedzot vairāk detaļu. Ornella neatbildēja uz jautājumu, vai vēzis bija izplatījies arī Čavesa plaušās.
Čavess par Venecuēlas prezidentu pirmo reizi ievēlēts 1998. gadā. 2012. gada oktobrī viņš atkal uzvarēja vēlēšanās par nākamo sešu gadu prezidentūras termiņu. Čavesa valdība ir īstenojusi vairākas sociālās programmas, to skaitā veselības un izglītības pakalpojumu pieejamību visiem iedzīvotājiem. Tomēr ar naftu bagātajā valstī nabadzība joprojām ir liela problēma.
Analītiķi uzskata, ka Čavesa nāve varētu mainīt politisko līdzsvaru Latīņamerikā - kaitējot kreisajiem spēkiem, bet nākot par labu centriskajām valstīm. Līdera nāvei varētu būt arī ekonomiskas sekas, jo Venecuēla dažām kaimiņvalstīm, sevišķi Karību reģionā, pārdod naftu zem tirgus cenām.
Pirmo reizi par saslimšanu ar vēzi Čavess paziņoja 2011. gada jūnijā, kopš tā laika viņš ir pārcietis četras operācijas. Precīzi dati par slimības raksturu un audzēja atrašanās vietu ķermenī nav publiskoti, bet, domājams, tas ir iegurņa zonā. 2012. gada jūlijā Čavess nosauca sevi par pilnībā izveseļojušos no vēža un uzvarēja oktobrī notikušajās prezidenta vēlēšanās, bet jau decembrī devās uz Kubu, kur notika viņa ceturtā vēža operācija.
Pirms tās viņš paziņoja, ka savā vietā atstāj viceprezidentu Maduro, aicinot par viņu balsot arī nākamajās prezidenta vēlēšanās, ja ar pašu Čavesu kas atgadītos.
Pirms operācijas Venecuēlas ārsts Hosē Rafaels Markina intervijā Kolumbijas radiostacijai RSN paziņoja, ka Čavesam esot atlicis dzīvot ne vairāk par diviem vai trim mēnešiem.
Vairāk par to, kas varētu notikt pēc Čavesa nāves, var lasīt šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
