Uz konklāvu Vatikānā ieradies pēdējais kardināls  (23)

Vjetnamiešu kardināls Žans Batists Feims Minmens ir pievienojies saviem kolēģiem sarunās aiz slēgtām durvīm Vatikānā, kur jau no pirmdienas notiek kardinālu "vispārējā pulcēšanās" pirms konklāva, kurā ievēlēs jaunu Romas Katoļu baznīcas pāvestu.

Iepriekšējais pāvests Benedikts XVI februāra beigās atkapās no amata, kļūstot par gadsimtos pirmo katoļu virsganu, kurš nav valdījis līdz savai nāves stundai.

Kardinālu sarunas, gatavojoties konklāvam, tiek turētas slepenībā. Sarunu dalībnieki ir zvērējuši neizpaust aiz slēgtajām durvīm runāto, bet Itālijas laikraksti jau ir publicējuši it kā nopludinātu informāciju, par sanāksmē runāto. Dienas kārtībā esot jautājumi par Vatikāna birokrātiskā aparāta - Kūrijas - reformu un Vatikāna banku.

Pagājušajā gadā Eiropas regulatori pārmeta Vatikānam, ka tā banka nepietiekami cīnās ar naudas atmazgāšanu, bet pamatīgu ažiotāžu sacēla pāvesta sulaiņa nopludināti dokumenti.

Vatikāna pārstāvis Federiko Lombardi uzsvēra, ka visiem kardināliem ir jāievēro slepenības zvērests. "Ja kāds zina, kurš to pārkāpj, viņam būtu tas jāsaka," preses konferencē teica Federiko.

Saskaņā ar baznīcas likumiem jauna pāvesta ievēlēšanas konklāvs ir jāsāk līdz 20. martam. Konklāvā piedalās 115 par 80 gadiem jaunāki kardināli, kuriem ir tiesības balsot par jauna pāvesta iecelšanu. Izskanējusī informācija liecina, ka Vatikāns jaunu pāvestu grib ievēlēt līdz Lieldienām.

Visu katoļu galvenā dvēseļu gana ievēlēšana notiks slēgtās telpās bez jebkādām komunikācijas iespējām ar ārpasauli. Balsošanas process ir ilgs un smagnējs - parasti četras reizes dienā kardināli dodas uz Siksta kapelu, kur notiek balsošana. Tā turpinās tik ilgi, kamēr ar 2/3 balsu tiek ievēlēts jaunais pāvests.

Tradicionālās procedūras paredz, ka balsošana nenotiek ar roku pacelšanu, bet tās vietā katrs kardināls izvēlētā kandidāta vārdu uzraksta uz lapiņas un visu priekšā pie altāra to nolasa kopā ar garu latīņu frāzi. Kad visi kardināli to ir izdarījuši, balsis tiek saskaitītas un lapiņas sadedzinātas. Balsošana notiek sešas dienas nedēļā četras reizes dienā, svētdienu atvēlot lūgšanām. Process parasti ilgst vismaz pāris nedēļas, taču rekords ir trīs gadi.

BBC informē, ka Siksta kapela tiek sagatavota konklāvam, tajā uzstādot divas krāsniņas, kurās dedzinās balsošanas biļetenus.

Pēdējā kardinālu "vispārējā pulcēšanās" 2005. gadā ilga trīs dienas. Benedikta XVI valdīšanas laikā Baznīcu satricināja pasaules mēroga skandāls par katoļu priesteru saisītību ar bērnu sekusālu izmantošanu. Baznīcā valda spriedze starp tradicionālistiem un reformatoriem par tādiem jautājumiem kā priesteru celibāts, homoseksuālu cilvēku un sieviešu tiesības.

Jau vēstīts, ka Benedikts XVI 11. februārī paziņoja, ka mēneša beigās atkāpsies no amata, jo cienījamā vecuma dēļ vairs nespēj ar pilnu atdevi pildīt pāvesta pienākumus.

"Šī iemesla dēļ, un labi saprotot šī soļa nopietnību, ar pilnu brīvību es paziņoju, ka es atsakos no kalpošanas par Romas Bīskapu, svētā Pētera pēcteci, ko kardināli man uzticēja 2005. gada 19. aprīlī[..]," teikts pāvesta paziņojumā. Pāvests norāda, ka Svētais Krēsls būs vakants no 2013. gada 28. februāra astoņiem vakarā.

Pāvesta paziņojums bija pamatīgs pārsteigums, jo iepriekš nekādas baumas vai runas par iespējamo atkāpšanos nebija izskanējušas, turklāt viņš kļūs par pirmo Romas pāvestu sešu gadsimtu laikā, kurš atkāpies no amata, nevis valdījis līdz mūža beigām. Vatikānam nu bija jāizlemj, kā ekspāvestu godās un ko viņš valkās, jo, ņemot vērā ilgo laika periodu kopš iepriekšējās pāvesta atkāpšanās, ticības kalpiem nebija uzreiz skaidrs, kā būtu jārīkojas.

Nolemts, ka ekspāvests valkās "vienkārši baltu sutanu", bet viņa amata gredzens, atbilstoši Vatikāna tradīcijām, tiks iznīcināts. Viņš noliks malā sarkanos "zvejnieka apavus", kas ir pāvesta tērpa daļa, un valkās brūnus mokasīnus, ko pagājušajā gadā vizītes laikā Meksikā viņam uzdāvinājis kāds kurpnieks, skaidroja Vatikāns.  Benedikts XVI pēc atkāpšanās no amata saglabās goda titulu "Viņa Svētība" un būs "emeritētais pāvests".

Kādreizējo kardinālu, 1927. gadā dzimušo Jozefu Aloīzu Racingeru, par pāvestu ievēlējā 2005. gadā pēc Vatikāna vadītāja Jāņa Pāvila II nāves. Toreiz 78 gadu vecais Benedikts XVI kļuva par vienu no vēsturē vecākajiem ievēlētajiem pāvestiem.