Tomēr skolotāju apbruņošana nebūs obligāta.
Likuma atbalstītāji apgalvo, ka tas ļaušot pasargāt skolas no tādiem slaktiņiem, kas decembrī piemeklēja Ņūtaunas Sendijas Hukas pamatskolu Konektikutā un prasīja 26 cilvēku, tostarp 20 bērnu, dzīvības.
Kamēr Baltais nams cenšas padarīt stingrākus šaujamieroču nēsāšanas noteikumus, Dienviddakotas jaunais likums, kas stāsies spēkā jūlijā, atspoguļo daudzu amerikāņu viedokli, ka tieši tiesības uz ieroču nēsāšanu vairo pilsoņu drošību.
Saskaņā ar republikāņu ierosināto likumu, skolotāji, kas saņems atļauju mācību iestādes teritorijā nēsāt ieročus, tiks dēvēti par "skolas sargiem".
Štats uzdevis tiesībsargāšanas iestāžu komisijai uzstrādāt skolotāju apmācības programmu.
Pret jauno likumu iebilst vairākas skolu valdes, kā arī daudzi skolotāji un citi mācību iestāžu darbinieki, apgalvojot, ka ieroči skolas padarīs tikai bīstamākas.
Taču Dienviddakotas likumdevēju sapulces loceklis Skots Kreigs, kurš likumprojektu iesniedza izskatīšanai, stāsta, ka daudzas skolu amatpersonas, esot paudušas atbalstu jaunajām normām.
Viņš piebildis, ka skolu valdēm lauku apvidos nav tik daudz līdzekļu, lai nolīgtu profesionālus apsargus vai policistus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
