Katadu piektdien arestējušas Lielbritānijas Robežapsardzības pārvaldes amatpersonas. Vienlaikus pretterorisma policijas vienība Londonā veikusi vairākas kratīšanas.
Divu īpašumu pārmeklēšana ir pabeigta, bet trešajā tā vēl turpinās. Neviena cita persona pretterorisma operācijai laikā nav aizturēta.
Pirmdien valdība iecerējusi vērsties apelāciju tiesā, prasot atcelt iepriekšējo tiesas lēmumu, ar kuru Katadam atļauts palikt Lielbritānijā.
Īpašā Imigrācijas apelāciju komisija (SIAC) Katadam noteikusi stingrus galvojuma nosacījumus. Viņam māju atļauts pamest tikai laikā no plkst.8.00 līdz plkst.16.00, jānēsā elektroniskā aproce, un viņš drīkst tikties tikai ar ierobežotu personu loku.
Jau ziņots, ka SIAC tiesnesis novembrī atbalstīja Katadas lūgumu pārskatīt Lielbritānijas lēmumu viņu deportēt uz Jordāniju, spriedumā norādot uz risku, ka Katadas lietas otrreizējā izskatīšanā varētu tikt izmantoti spīdzināšanas ceļā iegūti pierādījumi.
Pāris dienu vēlāk Katada tika atbrīvots no cietuma pret galvojumu un nogādāts Londonas ziemeļrietumos savā mājā.
Tienešu lēmums bija smags trieciens Lielbritānijas valdībai, kas jau gadiem ilgi cenšas panākt radikālā, savulaik par Osamas bin Ladena labo roku Eiropā dēvētā garīdznieka deportēšanu.
Tomēr šie centieni līdz šim izjaukti, deportācijas pretiniekiem piesaucot cilvēktiesību argumentus.
Aprīlī Lielbritānijas varasiestādes Katadu atkārtoti arestēja.
Saņemot apstiprinājumu no Jordānijas varasiestādēm, ka Katadas lietas otrreizējā izskatīšanā netiks izmantoti spīdzināšanas ceļā iegūti pierādījumi, Lielbritānijas iekšlietu ministre Terēze Meja deva rīkojumu Katadu deportēt. Tomēr Īpašā imigrācijas lietu apelācijas komisija - pusslepena britu tiesnešu grupa, kas izskata nacionālās drošības jautājumus, - paziņoja, ka nav garantijas tam, ka pret Katadu Jordānijā izturēsies taisnīgi.
Garīdznieka advokāti apgalvo, ka dzimtajā valstī viņu klientam draudot spīdzināšana.
Jordānijā Katada tika aizmuguriski notiesāts par līdzdalību 1998.gada teroraktos.
Aprīlī Katada iesniedza apelācijas prasību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), vēloties, lai viņa lietu izskata tiesas Lielajā palātā 17 tiesnešu sastāvā.
Maijā piecu tiesnešu komisija izvērtēja, vai šī lieta rada bažas par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas interpretāciju vai pielietošanu. Šādas bažas nekonstatējot, tiesneši nolēma, ka garīdznieka lūgums būtu noraidāms.
Tomēr SIAC nosprieda, ka liecības, kas iegūtas no personām, kas tika apsūdzētas reizē ar Katadu, iespējams, iegūtas spīdzināšanas ceļā, radot risku, ka Katadas lietas iztiesāšana varētu nebūt godīga.
Izskatot Katadas apelācijas prasību, komisija norādīja, ka daži pierādījumi, kas ir vērsti pret viņu, ir "ārkārtīgi plāni".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
