Hugo Chavez
Foto: AFP/Scanpix

Neilgi pēc Venecuēlas prezidenta Ugo Čavesa nāves viņa sekotājs un viceprezidents Nikolass Maduro paziņoja, ka 14 gadus valsti vadījušo līderi iebalzamēs un izliks "mūžīgai" apskatei.

Čavess tādējādi kā pēdējais piepulcējās vairākiem citiem mirušiem līderiem, kuru pīšļi mūžīgās piemiņas vārdā savā laikā jau iebalzamēti un izlikti apskatei tautas gara stiprināšanas nolūkos.

Ievērojami iebalzamētie līderi:

Padomju Savienības tēvs


Foto: Reuters/Scanpix

Viens no pasaulē zināmākajiem "mūžībai" saglabātajiem vadoņiem ir Padomju Savienības (PSRS) komunistu līderis un pirmais jaunās valsts vadītājs Vladimirs Ļeņins. Par vienu no 20. gadsimta ietekmīgākajiem politiķiem dēvēto Ļeņinu pēc viņa nāves 1924. gadā iebalzamēja un izlika apskatei speciāli celtā mauzolejā pie Kremļa mūriem Maskavā.

Lai bijušās PSRS ideoloģisko tēvu varētu apskatīt vēl ilgi, tā ķermenis reizi 18 mēnešos tiek peldināts speciālās ķīmiskās vannās. Mauzolejā tiek uzturēts īpašs mitruma un temperatūras režīms.

Pēc Padomju Savienības sabrukuma Krievijā sākās diskusijas, vai Ļeņinu tomēr nevajadzētu apglabāt, jo civilizētām valstīm šādi politisku svēto relikviju eksponāti nepiedien. Taču oficiālā Kremļa nostāja ir neko nemainīt, atsaucoties uz sabiedrības viedokli, kas Mauzoleja ideju atbalstot. Tāpēc Ļeņina mūmija joprojām dus Sarkanajā laukumā.

Argentīnas pirmā lēdija


Foto: Arhīva foto

Čavesam nav lemts kļūt par pirmo iebalzamēto Latīņamerikas publisko personu. Šis gods jau ir ticis tautā ļoti mīlētajai Argentīnas prezidenta Huana Perona otrajai sievai Evai, kura, būdama 33 gadus veca, 1952. gadā mira no vēža.

Evas Peronas ķermenis iebalzamēts visai neparastā veidā - ūdens ķermeņa šūnās ir aizstāts ar vasku, vienkārši "padarot viņu par sveci", 2012. gadā laikrakstam "The Washington Post" skaidroja eģiptologs Bobs Briers.

Peronas ķermenis gandrīz divus gadus bija izlikts pagaidu apskates vietā, kamēr tika celts piemiņas memoriāls. Tomēr plānus izjauca militārās huntas sarīkotais valsts apvērsums - 1955. gadā Huans Perons aizbēga no valsts. Lai pārliecinātos, vai iebalzamētais sievietes ķermenis ir īsts, huntas pārstāvji nogriezuši mūmijai vienu pirkstu, raksts "The Washington Post".
Militārās diktatūras režīmā Perona slavināšana bija aizliegta un Evas ķermeņa publiskā apskate tika pārtraukta. Mūmijas atrašanās vieta nebija zināma līdz pat 1971. gadam, kad beidzās diktatūra. Militāristi atklāja, ka Eva ar citu vārdu apglabāta kapenēs Milānā. Tad ķermenis pārvests uz Spāniju, kur kādu laiku atradies trimdā dzīvojošā Perona mājā.

1973. gadā Perons atgriezās Argentīnā, kur atkal kļuva par prezidentu, līdz 1974. gadā mira.

Evas iebalzamētais ķermenis pārvests uz Argentīnu un galu galā apglabāts Buenosairesā.

PSRS tirāns


Foto: Bundesarchiv

Nežēlīgā Padomju Savienības līdera Josifa Staļina ķermeni apskatei līdzās Vladimiram Ļeņinam izlika jau 1953. gada 9. martā - četras dienas pēc miršanas.

Tomēr Staļinu aplūkot varēja mazāk nekā desmit gadus, jo jau 1961. gadā mūmiju no mauzoleja izņēma. PSRS līderi jau bija "atmaskojuši" Staļina noziegumus un bija sākta destaļinizācija.

Bijušo PSRS diktatoru guldīja sarkanā zārkā un apglabāja pie Kremļa mūra.

Kultūras revolūcijas nesējs


Foto: AP/Scanpix

Ķīnas Tautas Republikas pasludinātāju un līderi Mao Dzedunu, kurš arī bija sociālisma ieviešanas un kapitālisma likvidēšanas - Ķīnas Kultūras revolūcijas iniciators, pēc nāves 1976. gadā iebalzamēja un izlika apskatei speciāli celtā mauzolejā Tjaņaņmiņa laukumā Pekinas centrā. Vadoņa pīšļu saglabāšana acīmredzot bijusi svarīgāka par paša Mao iepriekš izteikto vēlmi tikt kremētam.

Līdera iebalzamēšana vietējiem speciālistiem bija īsts izaicinājums, jo tā laika saspringtās attiecības ar PSRS nepieļāva iespēju lūgt padomus Krievijas speciālistiem, kas atbildēja par Ļeņina saglabāšanu. Nekādu palīdzību nesniedza arī vjetnamieši, kuri bija iebalzamējuši savu līderi Ho Ši Minu, vēsta laikraksts "The Independent".

Joprojām katru dienu cilvēki gaida simtiem metrus garās rindās, lai bez maksas varētu paskatīties uz mirušā Mao ķermeni, kuru apsargā goda sardze. Telpās nedrīkst atrasties ar cepuri, īsiem šortiem vai svārkiem, kā arī aizliegts sarunāties.

Mūžīgais prezidents


Foto: AP/Scanpix

Iebalzamēto politisko līderu saimei 1994. gadā piepulcējās komunistiskās Ziemeļkorejas dibinātājs Kims Irsens. Padomus vadoņa miesas saglabāšanā sniedza Krievijas speciālistu komanda. Ķermenis apskatei un mūžīgai dusai izlikts bijušajā prezidenta pilī Phenjanā, ko sauc par Kumsusanas Saules pili. Vadoni var aplūkot caur zārka stikla vāku.

Kims Irsens Ziemeļkorejas konstitūcijā ir ierakstīts kā valsts "Mūžīgais prezidents".

Pavisam nesen par vēl vienu pils iemītnieku kļuva arī 2011. gada decembrī mirušais Ziemeļkorejas dibinātāja dēls un otrais līderis - Kims Čenirs.

Filipīniešu diktators


Foto: AFP/Scanpix

Filipīniešu diktators Ferdinands Markoss, kuru nereti dēvē pār vienu no nežēlīgākajiem un korumpētākajiem mūsdienu Āzijas valstu līderiem, 1989. gadā mira trimdā Havaju salās. Markosa ķermeni novietoja privātā mauzolejā, kur tas gadiem glabāts aukstumā.

1993. gadā Filipīnu valdība atļāva kādreizējā diktatora ķermeni pārvest atpakaļ mājās. Ķermeni guldīja mauzolejā līdera dzimtajā Batakas pilsētā, kur to var apskatīt interesenti. Pirms nogādāšanas Filipīnās ķermenis esot apstrādāts ar formaldehīdu. Lai pīšļus padarītu atpazīstamus, speciālisti strādājuši trīs nedēļas.

Līdzīgi kā ar citiem iebalzamētajiem līderiem, daudziem šķiet, ka izstādītais ķermenis patiesībā ir vaska figūra. Diktatora ģimenes locekļi to noliedz.

Tēva darba turpinātājs


Foto: AFP/Scanpix

Ziemeļkorejas līderis Kims Čenirs no sava tēva Kima Irsena pārņēma ne tikai valsts vadības grožus, bet arī pievienojās viņam mauzolejā pēc nāves 2011. gada decembrī. Tāpat kā tēvu Irsenu, arī dēlu Čeniru saglabāt palīdzējuši Krievijas speciālisti.

Zem zārka stikla vāka apskatāmo vadoni apgaismo gaismekļi, kas viņa sejai liek izskatīties sārtai, norāda laikraksts "The Washington Post".

Vjetnamiešu revolucionārs


Foto: RIA Novosti/Scanpix

Vēl viens slavens iebalzamētais politiķis ir Vjetnamiešu komunistu līderis Ho Ši Mins. Vadoņa sekotāji nepaklausīja sava 1969. gadā mirušā līdera vēlmei tikt kremētam. Tā vietā Ho Ši Minu iebalzamēja un novietoja speciāli šim nolūkam celtā mauzolejā Hanojā, kur pīšļus var apskatīt interesenti.

Katru gadu uz diviem mēnešiem mauzoleju slēdz, šajā laikā iebalzamēto ķermeni nogādā Krievijā, kur notiek tā saglabāšanas "apkope", liecina interneta ceļvedī "Lonelyplanet" publicētā informācija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!