Pasaulē slavenākie iebalzamētie valstu līderi  (72)

Čavess tādējādi kā pēdējais piepulcējās vairākiem citiem mirušiem līderiem, kuru pīšļi mūžīgās piemiņas vārdā savā laikā jau iebalzamēti un izlikti apskatei tautas gara stiprināšanas nolūkos.

Ievērojami iebalzamētie līderi:

Lai bijušās PSRS ideoloģisko tēvu varētu apskatīt vēl ilgi, tā ķermenis reizi 18 mēnešos tiek peldināts speciālās ķīmiskās vannās. Mauzolejā tiek uzturēts īpašs mitruma un temperatūras režīms.

Pēc Padomju Savienības sabrukuma Krievijā sākās diskusijas, vai Ļeņinu tomēr nevajadzētu apglabāt, jo civilizētām valstīm šādi politisku svēto relikviju eksponāti nepiedien. Taču oficiālā Kremļa nostāja ir neko nemainīt, atsaucoties uz sabiedrības viedokli, kas Mauzoleja ideju atbalstot. Tāpēc Ļeņina mūmija joprojām dus Sarkanajā laukumā.

Evas Peronas ķermenis iebalzamēts visai neparastā veidā - ūdens ķermeņa šūnās ir aizstāts ar vasku, vienkārši "padarot viņu par sveci", 2012. gadā laikrakstam "The Washington Post" skaidroja eģiptologs Bobs Briers.

Peronas ķermenis gandrīz divus gadus bija izlikts pagaidu apskates vietā, kamēr tika celts piemiņas memoriāls. Tomēr plānus izjauca militārās huntas sarīkotais valsts apvērsums - 1955. gadā Huans Perons aizbēga no valsts. Lai pārliecinātos, vai iebalzamētais sievietes ķermenis ir īsts, huntas pārstāvji nogriezuši mūmijai vienu pirkstu, raksts "The Washington Post".
Militārās diktatūras režīmā Perona slavināšana bija aizliegta un Evas ķermeņa publiskā apskate tika pārtraukta. Mūmijas atrašanās vieta nebija zināma līdz pat 1971. gadam, kad beidzās diktatūra. Militāristi atklāja, ka Eva ar citu vārdu apglabāta kapenēs Milānā. Tad ķermenis pārvests uz Spāniju, kur kādu laiku atradies trimdā dzīvojošā Perona mājā.

1973. gadā Perons atgriezās Argentīnā, kur atkal kļuva par prezidentu, līdz 1974. gadā mira.

Evas iebalzamētais ķermenis pārvests uz Argentīnu un galu galā apglabāts Buenosairesā.

Tomēr Staļinu aplūkot varēja mazāk nekā desmit gadus, jo jau 1961. gadā mūmiju no mauzoleja izņēma. PSRS līderi jau bija "atmaskojuši" Staļina noziegumus un bija sākta destaļinizācija.

Bijušo PSRS diktatoru guldīja sarkanā zārkā un apglabāja pie Kremļa mūra.

Līdera iebalzamēšana vietējiem speciālistiem bija īsts izaicinājums, jo tā laika saspringtās attiecības ar PSRS nepieļāva iespēju lūgt padomus Krievijas speciālistiem, kas atbildēja par Ļeņina saglabāšanu. Nekādu palīdzību nesniedza arī vjetnamieši, kuri bija iebalzamējuši savu līderi Ho Ši Minu, vēsta laikraksts "The Independent".

Joprojām katru dienu cilvēki gaida simtiem metrus garās rindās, lai bez maksas varētu paskatīties uz mirušā Mao ķermeni, kuru apsargā goda sardze. Telpās nedrīkst atrasties ar cepuri, īsiem šortiem vai svārkiem, kā arī aizliegts sarunāties.

Kims Irsens Ziemeļkorejas konstitūcijā ir ierakstīts kā valsts "Mūžīgais prezidents".

Pavisam nesen par vēl vienu pils iemītnieku kļuva arī 2011. gada decembrī mirušais Ziemeļkorejas dibinātāja dēls un otrais līderis - Kims Čenirs.

1993. gadā Filipīnu valdība atļāva kādreizējā diktatora ķermeni pārvest atpakaļ mājās. Ķermeni guldīja mauzolejā līdera dzimtajā Batakas pilsētā, kur to var apskatīt interesenti. Pirms nogādāšanas Filipīnās ķermenis esot apstrādāts ar formaldehīdu. Lai pīšļus padarītu atpazīstamus, speciālisti strādājuši trīs nedēļas.

Līdzīgi kā ar citiem iebalzamētajiem līderiem, daudziem šķiet, ka izstādītais ķermenis patiesībā ir vaska figūra. Diktatora ģimenes locekļi to noliedz.

Zem zārka stikla vāka apskatāmo vadoni apgaismo gaismekļi, kas viņa sejai liek izskatīties sārtai, norāda laikraksts "The Washington Post".

Katru gadu uz diviem mēnešiem mauzoleju slēdz, šajā laikā iebalzamēto ķermeni nogādā Krievijā, kur notiek tā saglabāšanas "apkope", liecina interneta ceļvedī "Lonelyplanet" publicētā informācija.