Mobilā laboratorija "Curiosity" uz Marsa urbusi iežus, kas satur minerālus, kuri parasti sastopami mālos. Tas liecina, ka ieži veidojušies ūdens klātbūtnē.
Zinātnieki šo atradumu uzskata par vēl vienu pierādījumu tam, ka savulaik apstākļi uz Marsa bijuši labvēlīgi dzīvības rašanai.
Pētnieks Džons Grotcingers paziņojis, ka ir atrasta dzīvībai tik labvēlīga vieta, ka, "ja mēs tur atrastos, mēs varētu to ūdeni dzert".
"Curiosity" atrada kalcija sulfātus, nevis magnija vai dzelzs sulfātus, kas arī liecinot par to, ka šie minerāli veidojušies neitrāla vai viegli sārmaina ūdens klātbūtnē.
Zinātnieki uzskata, ka "Curiosity" piekļuvis pie sena ezera dibena.
Jau ziņots, ka NASA zinātniskās laboratorijas robotam "Curiosity" izdevies veikt pirmo urbumu Marsa garozā. NASA uzskatīja, ka paņemtajos paraugos izdosies gūt apstiprinājumu ūdens eksistencei uz šīs planētas, kas tādējādi pierādītu, ka uz Marsa ir iespējama dzīvība.
2,5 miljardus ASV dolāru (1,4 miljardus latu) vērtās vieglās automašīnas lieluma laboratorijas misija uz Marsa ir pirmā šāda veida Kosmosa izpētē.
Zinātnieki cer izmantot laboratorijas iesāktos datus, lai analizētu augsni un akmeņus, kas liecinātu, ka uz Marsa ir vai ir bijusi dzīvība.
Projekta mērķis ir izpētīt Marsa vidi, lai sagatavotos iespējamai cilvēku misijai uz šīs planētas.
Astoņus ar pusi mēnešus ilgās misijas laikā kopš palaišanas 2011.gada novembrī vienu tonnu smagā "Curiosity" ir vākusi datus par radiāciju ceļā uz Marsu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
