Argentīnas prezidente Kristīna Kirhnere nodēvējusi par parodiju Folklenda salās notikušo referendumu, kur iedzīvotāju absolūtais vairākums nobalsojuši par palikšanu Lielbritānijas paspārnē.
"Šodien svarīga ir Savienoto Valstu nostāja attiecībā uz šo referenduma parodiju," pavēstīja Kirhnere. "Valsts departamenta prese pārstāve ir paziņojusi, ka viņi turpina uzskatīt, ka starp Argentīnu un Lielbritāniju pastāv strīds par suverenitāti."
ASV Valsts departamenta prese pārstāve Viktorija Ņūlenda "noteikusi, ka, tas, ko viņi izdarījuši [referendumā], nemaina Savienoto Valstu diplomātisko nostāju, kas vienmēr bijusi par labu diplomātiskam konflikta atrisinājumam dialoga ceļā", uzsvēra Kirhnere.
Kā ziņots, svētdien un pirmdien notikušajā referendumā pie balsošanas urnām devās aptuveni 92% balsstiesīgo salinieku, un 98,8% no nobalsojušajiem izteica vēlmi, lai arhipelāgs arī turpmāk būtu pašpārvaldi baudoša britu aizjūras teritorija.
No 1517 Folklendu pilsoņiem, kas piedalījās referendumā, pret palikšanu Londonas paspārnē balsoja tikai trīs vēlētāji.
Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs, vērtējot tautas nobalsošanas rezultātus, paziņojis, ka tie "skaidrāk nekā jebkad parāda Folklendu salinieku vēlmi palikt par Apvienotās Karalistes aizjūras teritoriju".
Folklenda salu arhipelāgs, kuru argentīnieši dēvē par Malvinu salām, atrodas Lielbritānijas valdījumā kopš 1833.gada, taču Buenosairesa uzskata, ka briti esot okupējuši Argentīnas teritoriju.
1982.gada 2.aprīlī Argentīnas militārā hunta sarīkoja iebrukumu Folklenda salās. Lai šo teritoriju atgūtu, Lielbritānijas toreizējā premjerministre Margarēta Tečere uz turieni nosūtīja karafloti.
Bruņotais konflikts ilga 74 dienas un noslēdzās 14.jūnijā ar Argentīnas spēku kapitulāciju.
Folklendu karā krita 649 argentīniešu karavīri un 255 briti.
Buenosairesa jau noraidījusi referenduma iznākumu, paziņojot, ka tam nav nekādu tiesisku seku, jo to nav organizējusi un nav uzraudzījusi ANO.
Lielbritānijas un Argentīnas attiecības atkal saasinājās, tuvojoties 30.gadskārtai kopš Folklendu kara. Taču par galveno Buenosairesas pretenziju aktivizēšanās cēloni tiek uzskatītas naftas iegulas, kas atklātas arhipelāga akvatorijā.
Argentīnas demarši gan nav iebiedējuši naftas kompānijas. "Rockhopper Exploration" un "Premier Oil" naftas ieguvei atradnēs, kas atrodas uz ziemeļiem no Folklenda salām, nodibinājušas kopuzņēmumu ar miljardu dolāru lielu kapitālu un cer, ka pirmos naftas galonus šajā reģionā varētu iegūt jau 2017.gadā.
Salinieki cer, ka referenduma rezultāts skaidri parādīs arvien kareivīgākajai Kirhnerei, ka viņi vēlas saglabāt savu britu valstspiederīgo statusu un ka Buenosairesas pretenzijas uz suverenitāti pār Folklenda salām ir nepamatotas.
Četras piektdaļas no 2563 Folklendu salu iedzīvotājiem mitinās arhipelāga galvaspilsētā Stenli, kas ar saviem krogiem, sarkanajām tālruņu būdiņām un britu karogiem pie ēkām izskatās pat britiskāka nekā daudzas pilsētas šodienas Lielbritānijā. Taču Buenosairesa uzskata, ka salinieki ir kolonisti un tāpēc nebauda nekādas pašnoteikšanās tiesības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
