Bangladešā islāmisti uzbrūk hinduistu tempļiem un mājām  (7)

Kopš Delvara Hosaina Saidī notiesāšanas, islāmisti uzbrukuši 47 tempļiem un vismaz 700 mājām, kas nodedzinātas vai izdemolētas.

Saidī, valsts lielākā islāmistu politiskā spēka - partijas "Jamaat-e-Islami" - viceprezidents, tika atzīts par vainīgu noziegumos, kas pastrādāti 1971.gada neatkarības kara laikā, tostarp slepkavībā, ļaunprātīgā dedzināšanā un izvarošanā. 28.februārī viņam tika piespriests nāvessods pakarot.

Saidī ir trešais cilvēks, kuru notiesājis daudz kritizētais Bangladešas tribunāls. Arī tribunāla iepriekšējie spriedumi izraisīja asus protestus islāmistu vidū.

Līdz šim protestos dzīvību zaudējuši 85 cilvēki.

Organizācijas "Puja Udjapon Parishad" viceprezidents uzskata, ka aiz uzbrukumiem hinduistu tempļiem un mājām stāv "Jamaat-e-Islami" un tās studentu organizācija.

Tomēr notikušajā viņš vainoja arī valdību, policiju un vietējās valdības pārstāvjus, kuri nav spējuši pasargāt tempļus un hinduistu kopienu.
Uzbrucējiem dota brīva vaļa "dedzināt mūsu tempļus, mājas un īpašumus", viņš piebilda.

"Jamaat-e-Islami" noliegusi, ka būtu jebkādi saistīta ar uzbrukumiem, un vardarbībā vainoja valdošās partijas - Avami līgas - atbalstītājus.
Bet ārlietu ministrs pagājušajā nedēļā diplomātiem sacīja, ka hinduistu tempļiem un mājām uzbrukusi "Jamaat-e-Islami" un partijas studentu spārns un uzbrukumi, acīmredzot, bijuši iepriekš izplānoti.

Hinduisti veido gandrīz 10% no valsts kopējā iedzīvotāju skaita, kas mērāms 153 miljonos.

Hinduisti galvenokārt tiek uzskatīti par sekulāri tendētās Avami līgas atbalstītājiem.

1971.gada neatkarības kara laikā hinduisti smagi cieta no represijām un daudzi kļuva par upuriem arī vardarbībā, kas uzliesmoja pēc 2001.gada vēlēšanām.

Bangladeša neatkarību ieguva 1971.gadā. Valdība apgalvo, ka karā dzīvību zaudēja trīs miljoni cilvēku, bet neatkarīgas aplēses liecina par mazāku upuru skaitu, proti, 300 000 līdz 500 000.

Valdība apsūdz "Jamaat-e-Islami" līderus par līdzdalību kaujinieku kustībā, kas cīnījās par Bangladešas palikšanu Pakistānas sastāvā un vainojama lielā daļā 1971.gada slaktiņu.

"Jamaat-e-Islami" savukārt uzskata, ka pašreiz pie varas esošā partija mēģina nokārtot rēķinus ar tribunāla starpniecību un šajā gadījumā runa nav par taisnīguma iedibināšanu.