Pieci fakti par jauno pāvestu  (107)

76 gadus vecais Buenosairesas arhibīskaps ir pirmais latīņamerikānis un jezuīts, kurš mūsdienās sēdēs Svētajā Krēslā. Raidsabiedrība CNN apkopojusi piecas svarīgas lietas, kas būtu jāzina par jauno Dieva vietnieku Zemes virsū.

Atšķirībā no iepriekšējiem pāvestiem - Jāni Pāvilu II un Benediktu XVI - Franciskam pie vārda nav numura, jo viņš ir pirmais, kurš izvēlējies šo vārdu. Par Francisku I pāvests kļūs vien tad, ja kāds no nākamajiem katoļu augstākajiem līderiem izvēlēsies šo pašu vārdu.

Pāvesta vārdu Bergoljo izvēlējies par godu Svētajam Asīzes Franciskam, kurs bija dabas apbrīnotājs un trūcīgo cilvēku kalps. Asīzes Francisks 12. gadsimtā piedzima bagāta audumu tirgotāja ģimenē, bet vēlāk atteicās no mantojuma un skrandās dzīvoja starp ubagiem pie Svētā Pētera bazilikas Romā.

Cilvēki, kas labi pazīst Buenosairesas arhibīskapu Bergoljo norāda, ka ir saskatāmas līdzības starp abiem vīriem.

"Francisks no Asīzes ir kāds, kurš pagrieza muguru savas ģimenes turībai un dzīvesveidam, un saplūda ar spitālīgajiem un nabadzīgajiem," teica Vatikāna runasvīrs Tomass Rosika. "Lūk, šis cilvēks zināms ar viņa rūpēm par ar AIDS sirgstošajiem un ļoti slimiem cilvēkiem. Viņš ir zināms par viņa rūpēm par vientuļajām mātēm, kuru bērnus atteicās kristīt viņa bīskapijas priesteri," turpināja Rosika. "Pagājušajā gadā viņš sarāja šos priesterus un teica: "Kā jūs varas raidīt prom šos cilvēkus, ja tie pieder mums?""

Lai gan Francisks pilnīgi droši ir pirmais mūsdienu pāvests, kurš nav no Eiropas, tomēr vēstures gaitā Svētajā Krēslā ir sēdējuši arī citi ne-eiropieši.

8. gadsimtā 10 gadus (731. - 741.) valdījušais pāvests Gregorijs III bija no Sīrijas. Tāpat ticīgos no 642. - 649. gadam ir uzraudzījis Teodors I no Jeruzalemes, bet no 189. līdz 199. Viktors I no mūsdienu Lībijas. Savukārt no 97. līdz 105. gadam pāvesta tronī sēdēja Evarists no Betlēmes. Gadsimtu laikā par kristiešiem ir rūpējušies vēl vairāki sīrieši.

Protams, vairums pāvestu ir bijuši no Itālijas, bet argentīniešu Franciska ievēlēšana šo kārtību varētu mainīt. 

Savā ziņā jaunais pāvests ir parasts puisis, norāda CNN. Bergoljo mitinājās dzīvoklī, nevis arhibīskapa pilī, atteicās no limuzīna ar šoferi un pats gatavoja sev maltītes, raksta CNN Vatikāna analītiķis Džons Alens.

"Jaunais pāvests ir ļoti pazemīgs cilvēks. Viņš katru dienu brauc ar sabiedrisko transportu," stāsta argentīniešu priesteris Eduardo Mangiaroti.

Pirmajā publiskajā runā pēc ievēlēšanas Francisks lauza tradīciju, lūdzot aptuveni 150 000 cilvēku lielajam pūlim Vatikāna Svētā Pētera laukumā aizlūgt par viņu, nevis vispirms svētot sapulcējušos.

"Viņš ir ļoti vienkāršs cilvēks. Uz to skaidri norāda tas, kā viņš tuvojās cilvēkiem un lūdza tos svētīt sevi un aizlūgt par viņu. Tā ir brīnišķīga tuvības un pazemības zīme," stāsta Atlantas bīskapa palīgs Luiss Zarama.

Jaunais pāvests lauza vēl vienu tradīciju. Brīdī, kad Francisku no Siksta kapelas balkona iepazīstināja ar pasauli, viņš atteicās izmantot platformu, kas paredzēta, lai pāvests atrastos augstāk par blakus stāvošajiem kardināliem.

Francisks iebilst viendzimuma laulībām un abortiem, kas nav nekas neparasts konservatīvajā katoļu baznīcā.

Tomēr ar savu pretestību homoseksuālu cilvēku laulībām un kontracepcijas brīvai pieejamībai Bergoljo kā kardināls ir strīdējies pat ar Argentīnas prezidentes Kristīnas Kiršneres valdību.

Bergoljo priestera karjera sakrita ar militārās huntas valdīšanu no 1976. - 1983. gadam, kad notika tā sauktais "Netīrais karš", kura laikā pazuda vai gāja bojā aptuveni 30 000 cilvēku. Baznīcai bieži pārmet, ka tā bija pārāk pasīva cīņā pret militāro diktatūru.

Pašu Bergoljo apsūdzēja par līdzdalību divu brīvo jezuītu priesteru nolaupīšanā. Garīdznieks šos pārmetumus noliedza.

Pierādījums tam, ka apsūdzības ir nepatiesas un melīgas, esot cilvēktiesību organizācijas "Amnesty International" izmeklēšana, kurā atklāts, ka pārmetumi ir nepatiesi, uzskata bijušais ASV pārstāvis pie Svētā Krēsla Džims Nikolsons. "Tās bija negodīgas apsūdzības par šo lielisko priesteri," Nikolsonu citē CNN. 

Francisks pārņem Romas katoļu baznīcas vadību laikā, kad to pēdējos gados ir satricinājis priesteru seksuālo noziegumu skandāls, apsūdzības par korupciju un iekšējām cīņām baznīcas hierarhijā.

Jaunajam pāvestam būtu jāatrod veidi kā popularitātes krituma apstākļos piesaistīt baznīcai jaunus sekotājus, uzskata Emorijas Universitātes teoloģijas centra direktors Filips Tomsons.

Pāvestam izaicinājums būs arī katoļu uzskatu mainīšanās. Piemēram, ASV 90% katoļu lieto kontracepcijas līdzekļus, bet 82% to uzskata par morāli pieņemamu rīcību, tas īsti nesaskan ar oficiālo katoļu mācību.

"Baznīca ir konservatīva uzskatos par cilvēku seksualitāti, bioētiku utt., bet liberāla tādos jautājumos kā ekonomikas regulācija, nāvessodi un imigrācija," skaidro Tomsons, norādot, ka baznīcas viedokļa dalīšanās diez vai palīdzēs tai atjaunot sabiedrības politiskās un kultūras struktūras.