Sīrijas bruņotie nemiernieki svētdien ieņēmuši militārās izlūkošanas kompleksu pie Izraēlas okupētajām Golānas augstienēm, pastiprinot uzbrukumus stratēģiskajā reģionā, kas plešas līdz galvaspilsētas Damaskas piepilsētām. Par to vēsta aģentūra "Reuters".
Militārais objekts, kas atrodas astoņus kilometrus no Sīrijas - Izraēlas pamiera līnijas, kritis pēc piecu dienu ilga aplenkuma.
"Mēs šorīt esam pilnībā pārņēmuši šo drošības kompleksu. Tas ir šabihas (režīmu atbalstošais kaujinieku grupējums "shabbiha") komandcentrs. Viņi atkāpās pēc spēcīgiem triecieniem piecu dienu aplenkuma laikā," paziņoja nemiernieku komandieris Abu Ijass al Haurani.
Ikviens šajā reģionā aizturētais tika nosūtīts uz šo komandcentru un pakļauts spīdzināšanām, ar kompleksa ieņemšanu ir pabeigta Šagaras pilsētiņas atbrīvošana, skaidro komandieris.
Kāds cits nemiernieku komandieris skaidro, ka kaujinieku mērķis ir atvērt vēl vienu fronti cīņā pret režīma spēkiem Damaskas apkārtnē.
Pēdējā laikā dažādu incidentu skaits Golānas augstienēs ir pieaudzis.
"Delfi", atsaucoties uz aģentūru LETA, jau vēstīja, ka Golānas augstienes Izraēla okupēja 1967.gada Tuvo Austrumu kara laikā un 1981.gadā anektēja. Pirms Sīrijas konflikta izraisīšanās abu valstu līderi mēdza izteikties par iespējamību atsākt sarunas. Arī mediji ziņoja par dažādām Golānas augstieņu jautājuma noregulēšanas alternatīvām. Tomēr patlaban pilsoņkara apjomus sasniegušā Sīrijas dumpja dēļ šo nodomu īstenošana šķiet mazticama.
15. martā valdības pretinieki atzīmēja nemieru sākuma otro gadadienu.
Sīrijas konflikts turpinās kopš 2011. gada marta. Tautas sacelšanās pret valdošos iekārtu pāraugusi bruņotā nemiernieku un prezidenta Bašara al Asada režīma cīņā. Saskaņā ar ANO aplēsēm, konfliktā bojā gājuši ir aptuveni 70 000 cilvēku. Miljons sīriešu ir devušies bēgļu gaitās uz ārvalstīm, vēl aptuveni 2,5 miljoni meklē patvērumu valsts iekšienē.
Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijas Sīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna. Pēc sava piedāvātā miera plāna izgāšanās, kurš paredzēja vardarbības pārtraukšanu un sarunu sākšanu starp opozīciju un valdību, savu amatu pameta ANO un Arābu līgas īpašais sūtnis Sīrijas jautājumos Kofi Annans.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
