Aprit 10 gadi kopš Irākas kara sākuma: zīmīgāko notikumu apskats  (82)

Bīstamie ieroči tā arī netika atrasti, bet jaunāko pētījumu rezultāti liecina, ka karā krita vairāk nekā 4800 starptautiskās koalīcijas karavīru, gāja bojā vismaz 116 000 irākiešu. Amerikāņi šajā misijā ir iztērējuši 810 miljardus dolāru (439 miljardi latu), bet Irākā joprojām nerimst reliģiski un politiski motivēta vardarbība.

Desmit gadus pēc iebrukuma, kas bija ASV vērienīgākā militārā operācija pēc Vjetnamas kara, atskatāmies uz zīmīgākajiem šīs misijas notikumiem gadu gaitā.

Zīmīgākie notikumi:

2003. gada 19. - 20. marts

2003. gada 20. martā ar kara kuģu uguni un aviācijas uzlidojumiem vadības komandcentriem sākās karš. ASV prezidents Džordžs Bušs par operācijas "Irākas brīvība" sākumu paziņoja televīzijas uzrunā, norādot, ka misijas mērķis ir Sadama Huseina režīma atbruņošana, lai atbrīvotu Irākas tautu un pasargātu pasauli no "lielām briesmām".

Masīvie uzlidojumi kampaņas sākumā kalpoja kā spēka demonstrēšana. Bumbas krita arī kādā lauku kopienā ārpus galvaspilsētas Bagdādes - izlūkošanas dienesti kļūdaini uzskatīja, ka tur varētu slēpties Huseins.

2003. gada 3. - 12. aprīlis

Bija nepieciešams mazāk par mēnesi, lai ASV tanki jau ripotu pa Irākas galvaspilsētas Bagdādes ielām. 3. aprīli ASV spēki pietuvojās pilsētai, sīvas kaujas notika Sadama lidostā pilsētas nomalē. Vēl pēc divām dienām ASV spēki ziņoja, ka ir iegājuši Bagdādes centrā.

Pēc smagiem uzlidojumiem Bagdādē nebija elektrības un ūdens. Kara postītajā pilsētā valdīja haoss un marodierisms. Pilsētnieki laupīja arī ārvalstu vēstniecības un dedzināja valsts iestādes.

14. aprīlī, lai palīdzētu nodrošināt kārtību, darbā atgriezās aptuveni 2000 Bagdādes policistu. Pirms kara pilsētā strādāja aptuveni 40 000 likumsargu.

Sadama Huseina atrašanās vieta nebija zināma.

2003. gada 1. maijs

Nepilnus divus mēnešus pēc invāzijas sākuma ASV prezidents Džordžs Bušs uz aviācijas bāzes kuģa pie Kalifornijas krastiem paziņoja par uzvaru karā.

"Lielas kaujas operācijas Irākā ir beigušās," sacīja Bušs. "Kaujā par Irāku ASV un mūsu sabiedrotie ir uzvarējuši. Un tagad mūsu koalīcija ir iesaistīta valsts nodrošināšanā un rekonstrukcijā."

Buša administrācija paskaidroja, ka prezidents nepasludina juridiskas kara beigas. Tas tika skaidrots ar to, ka karš nekad nav bijis oficiāli pieteikts un ka kaujas darbība Irākā vēl turpinās.

Bušs uzsvēra, ka ASV Irākā vēl ir daudz darāmā: "Mums ir darāms grūts darbs (..) pāreja no diktatūras uz demokrātiju prasīs laiku, taču tā ir jebkādu pūļu vērta. Mūsu koalīcija paliks, līdz mūsu darbs tiks padarīts." ASV spēki Irākā palika vēl vairāk nekā astoņus gadus. 

2003. gada 13. decembris

"Dāmas un kungi, mēs dabūjām viņu," par Irākas gāztā prezidenta sagūstīšanu žurnālistiem paziņoja ASV civilais administrators Irākā Pols Brēmers.  

Huseinu apcietināja netālu no viņa dzimtās Tikrītas pilsētas.  Viņš atrasts kādā zemē izraktā pagrabā nelielajā Adavras pilsētiņā 15 kilometrus uz dienvidiem no Tikrītas. Pazemes būve bijusi šaura un aptuvenu divus metrus dziļa. Viņš nav pretojies un tūlīt bijis gatavs runāt ar saviem sagūstītājiem.

Irākas jaunā vara Huseinu tiesāja un atzina par vainīgu valdīšanas laikā pastrādātos noziegumos. 2006. gadā Huseinu sodīja ar nāvi pakarot.

2004. gads

2003. gada beigās nemiernieki arvien vairāk sāka uzbrukt ASV vadītajiem spēkiem. Pastiprinājās arī cīņas starp konkurējošiem kaujinieku grupējumiem. 2004. gada aprīlī ASV spēki iesaistījās sīvās cīņās ar nemierniekiem Fallūdžas pilsētā.

2004. gada novembrī Fallūdžā notika asiņainākās cīņas visa kara gaitā. Tajās gāja bojā vismaz 1200 nemiernieku un 800 civiliedzīvotāju. Rietumu koalīcijas spēki te zaudēja vairāk nekā 100 karavīru, bet vismaz 600 guva ievainojumus.

2004. gada aprīlis

2004. gada aprīlī medijos nonāca fotogrāfijas, kas atklāja, ka ASV karavīri ņirgājas un spīdzina irākiešu ieslodzītos Abu Graibas cietumā Irākā. Tas izraisīja pamatīgu sašutuma vilni pasaulē.

Fotogrāfijās jautri ASV karavīri pozēja pie kailiem ieslodzītajiem, dažkārt seksuāli pazemojošās pozās. Kādā fotogrāfijā bija redzams gūsteknis, kam pie ģenitālijām pievienoti vadi. Citā attēlā redzams, kā suns uzbrūk irākiešu gūsteknim.

ASV amatpersonas taisnojās, ka vainojami ir daži "sliktie" cietuma darbinieki, bet 2008. gadā ASV Senāta Bruņoto dienestu komitejas veiktajā izmeklēšanā noskaidrots, ka pārkāpumi bija daļa no plašākas agresīvu metožu kultūras, ko akceptējušas augstākas amatpersonas.

Kopumā par militārā likuma pārkāpšanu tika notiesāti 11 karavīri, taču tie saņēma ļoti maigu sodu  - dažus gadus cietumā. Pēdējais šajā lietā notiesātais karavīrs no cietuma tika atbrīvots 2011.gada augustā.

2005. gads

Pašnāvnieku spridzinātāju uzbrukumi savu apogeju Irākā sasniedza 2005. gadā. Nemiernieki par galveno uzbrukumu mērķi nu izvēlējās civiliedzīvotājus, nevis militāro personālu. Šajā gadā Irākā fiksēti 478 pašnāvnieku spridzinātāju uzbrukumi.

Valstī uzliesmoja vardarbība starp sunnītu un šiītu musulmaņu kopienām, draudot ar pilsoņu kara izcelšanos. 

2006. gada maijs

2006. gada maijā Irākas parlaments apstiprināja premjerministra Nuri al Maliki valdības sastāvu. Tā ir pirmā pilnvērtīgā un pastāvīgā valdība Irākā kopš Sadama Huseina gāšanas. Iepriekšējā gadā irākieši ievēlējā pārejas laika valdību.

Jūlijā starptautiskā koalīcija pirmo reizi Irākas drošības spēku rokās nodeva kontroli pār vienu no 18 valsts provincēm - Mutannu.

2007. gada janvāris

Pieaugot nemiernieku uzbrukumu skaitam, gandrīz četrus gadus pēc iebrukuma Irākā ASV sāka palielināt nemierīgajā valstī izvietoto karavīru skaitu. ASV prezidents Džordžs Bušs paziņoja par 21 500 vīru liela papildu kontingenta nosūtīšanu, lai atturētu valsti no ieslīgšanas pilnīgā haosā.

Ģenerāļa Deivida Petreusa vadībā tika sākts jauna kara posms, lielāko uzsvaru liekot uz "siržu un prātu uzvarēšanu". Papildus pūles un līdzekļus sāka ieguldīt valsts trauslās ekonomikas, pilsoniskās sabiedrības, infrastruktūras un tiesu sistēmas stiprināšanai.

2008. gadā vardarbība atsevišķos reģionos bija samazinājusies par 80%. Koalīcijas spēki sāka koncentrēties uz irākiešu apmācīšanu, lai tie spētu pārņemt atbildību par drošību.

2007. gadā militāro misiju Irākā beidza vairāk nekā 121 Latvijas karavīrs. Dzīvības Irākas karā zaudēja trīs mūsu karavīri. 

2009. gada aprīlis

30. aprīlī militāro misiju Irākā noslēdza Lielbritānijas kaujas vienības. Svinīgā ceremonijā Basras pilsētā karavīri nolaida britu karogu un atbildību nodeva irākiešu rokās.

"Šodien noslēdzas mūsu misija Irākā. 20. tanku brigādes karogs tiks nolaists, Basras patrulēšana tiks pārtraukta, bet mūsu daļas sāks gatavošanos mājupceļam," sacīja Lielbritānijas premjers Gordons Brauns.

Pēdējie 80 britu karavīri, kas atradās Umm Kasras ostā, no Irākas prom devās 2011. gadā. Konfliktā dzīvības zaudēja 179 britu militāristi. 

2010. gada augusts

Augustā Irāku pameta pēdējās ASV kaujas vienības, bet aptuveni 50 000 ASV spēku pārstāvju palika apmācīt un atbalstīt Irākas spēkus. Lai norādītu, ka karošana ir beigusies, operāciju "Irākas brīvība" pārdēvēja par "Jauno rītausmu".

Augusta beigās ASV prezidents Baraks Obama paziņoja par kaujas operācijas beigām. 

2011. gada oktobris

2011. gada oktobrī ASV prezidents Baraks Obama paziņoja, ka ASV karaspēks pilnībā atstās Irāku līdz gada beigām, kā to paredzēja Irākas un Džordžu Bušu panāktā vienošanās.

Paziņojums nāca klajā pēc tam, kad ASV un Irākas valdība nespēja panākt vienošanos par kriminālvajāšanas imunitātes saglabāšanu ASV karavīriem.

Pēdējais ASV karavīrs Irākā gāja bojā bumbas sprādzienā 14. novembrī. 18. decembrī valsti pameta pēdējie amerikāņu armijnieki. Bojā karā bija gājuši aptuveni 4500 amerikāņu.