Izskanējušās ziņa par ķīmisko ieroču pielietošanu Sīrijā pastiprina nepieciešamību atcelt Eiropas Savienības (ES) Sīrijai noteikto ieroču embargo, pretējā gadījumā varētu notikt līdzīgi slaktiņi, kādi piedzīvoti Bosnijas kara laikā, trešdien paziņoja Lielbritānijas premjerministrs.
Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons parlamentā paziņoja, ka viņš un Francijas prezidents ir noraizējies par to, kas varētu notikt Sīrijā, ņemot vērā arī satraucošās ziņas par ķīmisko ieroču pielietošanu. Tāpēc vēl mēnešiem ilgi bruņojuma piegādes ierobežojumi nebūtu pieņemami.
Lielbritānija un Francija mēģina panākt ES Sīrijai noteiktā ieroču embargo atvieglošanu, lai varētu apbruņot nemierniekus, kas jau divus gadus mēģina gāzt prezidenta Bašara al Asada valdību. Nemiernieku apbruņošanai iebilst vairākas ES valstis un Krievija.
Otrdien Sīrijas valdība un nemiernieki apsūdzēja viens otru ķīmiska uzbrukuma sarīkošanā pie ziemeļu pilsētas Alepo, kurā gāja bojā 25 cilvēki. Rietumvalstis paziņoja, ka pārbauda izskanējušās ziņas par ķīmisko ieroču pielietošanu.
Pašreizējais ieroču embargo ir daļa no sankciju paketes pret Sīriju, kas beigsies pirmajā jūnijā. Lielbritānija un Francija uzstāj, ka sankcijas ir pārskatāmas steidzami. ES līderu sarunas par šo jautājumu sagaidāmas nedēļas nogalē.
Kamerons trešdien skaidroja, ka Eiropadomē notikušajās sarunās par Sīriju dažos argumentos pret papildus ieroču iepludināšanu Sīrijā viņš saskatījis līdzību ar kādreiz notikušu diskusiju par Bosniju un šausmīgajiem notikumiem, kas sekoja.
Bosnijas kara laikā 20. gadsimta deviņdesmitajos gados serbu spēki Srebreņicā nogalināja tūkstošiem musulmaņu vīriešu un zēnu. Šajā slaktiņā daudzi vainoja starptautisko bezdarbību krīzes novēršanā.
Tiek uzskatīts, ka Sīrijas prezidenta Bašara al Asada rīcībā ir lieli ķīmisko ieroču krājumi. Sīrijas amatpersonas neapstiprina un nenoliedz to eksistenci, bet ir norādījušas, ka tādus ieročus pielietotu tikai ārēja iebrukuma gadījumā, bet ne pret savu tautu. Bažas rada iespējamo ķīmisko ieroču nonākšana radikālo nemiernieku grupējumu rokās.
Britu amatpersonas cer, ka ieroču piegādes kaujiniekiem, kas pakļaujas opozīcijas Nacionālajai koalīcijai, dos tiem plašākas iespējas ne tikai cīnīties pret režīma spēkiem, bet arī kontrolēt nepakļāvīgos kaujinieku grupējumus.
Sīrijas konflikts turpinās kopš 2011. gada marta. Tautas sacelšanās pret valdošos iekārtu pāraugusi bruņotā nemiernieku un prezidenta Bašara al Asada režīma cīņā. Saskaņā ar ANO aplēsēm, konfliktā bojā gājuši ir aptuveni 70 000 cilvēku. Miljons sīriešu ir devušies bēgļu gaitās uz ārvalstīm, vēl aptuveni 2,5 miljoni meklē patvērumu valsts iekšienē.
Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijas Sīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna. Pēc sava piedāvātā miera plāna izgāšanās, kurš paredzēja vardarbības pārtraukšanu un sarunu sākšanu starp opozīciju un valdību, savu amatu pameta ANO un Arābu līgas īpašais sūtnis Sīrijas jautājumos Kofi Annans.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
