Vienošanās par attiecību normalizāciju Serbijas un Kosovas starpā varētu tikt parakstīta jau nākammēnes, trešdien Briselē noslēdzoties augsta ranga sarunām, sacīja Eiropas Savienības (ES) augstā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone.
"Es uzskatu, ka mēs esam ļoti tuvu vissarežģītāko jautājumu atrisinājumam," preses konferencē pēc Briselē notikušajām Serbijas un Kosovas premjerministru Ivicas Dačiča un Hašima Tači sarunām sacīja Eštone.
Abi līderi 2.aprīlī tiksies "noslēguma sanāksmē", piebilda augstā pārstāve.
Abas puses ir vienojušās par Kosovas serbu pašvaldību savienības izveidošanu, tomēr pagaidām nav izdevies panākt vienprātību par tās pilnvarām. Priština atsakās uzticēt tai izpildu un tiesu varu, kā to vēlas Belgrada.
Abi līderi pēc garajām sarunām savos spriedumos bija atturīgāki nekā Eštone.
"Es nevaru pateikt, vai mēs esam atrisinājumam tuvu, vai tālu no tā, jo lietas turpina mainīties," žurnālistiem Briselē sacīja Dačičs.
"Joprojām pastāv atšķirības," norādīja Serbijas premjers, vienlaikus uzstājot, ka Belgrada ir gatava kompromisiem un ka "mēs tiešām gribam rast risinājumu šīm problēmām", kas "ir mūs mocījušas visu pēdējo gadsimtu".
Tači sacīja: "Mēs esam uzņēmuši pareizo virzienu. Mēs ceram, ka dažu tuvāko dienu laikā tiks panākts atrisinājums".
Kosova neatkarību vienpusēji pasludināja 2008.gadā, taču Serbija joprojām to uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu, lai gan Kosovas neatkarību atzinušas 90 valstis, tostarp ASV un vairums ES dalībvalstu.
Attiecību uzlabošana ar Kosovu ir svarīgākais priekšnoteikums, ko Brisele izvirzījusi Serbijai, lai turpmāk sekmīgi varētu notikt tās virzība uz ES.
Kopš oktobra Dačičs un Tači ir soli pa solim pietuvojušies risinājumiem vairākos būtiskos jautājumos, kas apgrūtina cilvēku ikdienas dzīvi Kosovā.
Kosovas ziemeļos dzīvo aptuveni 40 000 serbu, kas neatzīt Prištinas varu un Kosovas neatkarību.
Belgrada jau iepriekš ir aicinājusi Prištinu piekrist izveidot serbu pašvaldību savienību, kurai būtu plašas autonomijas tiesības un cieši sakari ar Serbiju.
Kosova piekritusi šādas savienības izveidošanai, bet tikai ar nosacījumu, ka tai nav reālas varas.
Dačičs marta sākumā paziņoja, ka savienībai būtu jāpiešķir "izpildvara" un, ja Priština tam nepiekritīs, Belgrada nekādu vienošanos neslēgs, pat ja tas maksās Serbijai datumu iestāšanās sarunu sākšanai ar ES.
Serbijas un Kosovas attiecības joprojām ir saspīlētas, tomēr, kopš Serbijā pagājušā gada jūlijā darbu sāka jauna valdība, tās attieksme pret Kosovu ir krasi mainījusies.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
