Sīrijas nemiernieki pēdējo 24 stundu laikā ir ieņēmuši vairākas pilsētiņas pie Izraēlas okupētajām Golānas augstienēm, paaugstinot spriedzi šajā militāri jutīgajā zonā, atsaucoties uz nemiernieku un novērotāju ceturtdien ziņoto, vēsta aģentūra "Reuters".
Trešdienas naktī nemiernieki ieņēmuši Hār Arnebu, kas atrodas uz Izraēlas - Sīrijas neuzbrukšanas līnijas, caur šo pilsētiņu iet galvenais ceļš, kas savieno Sīriju ar Izraēlas kontrolēto Golānas augstieņu teritoriju, ziņo Londonā bāzētā aktīvistu grupas "Sīrijas Cilvēktiesību observatorija". Tāpat nemiernieki sagrābuši vēl divas pilsētiņas pie pamiera līnijas.
Paši nemiernieki apliecina, ka uzbrūk valdības spēku pozīcijām un plāno ieņemt vēl vairāk punktu. Režīma spēki no savām pozīcijām ar artilēriju apšaudot civiliedzīvotājus.
Pieaugošā militārā aktivitāte ir radījusi grūtības 1000 vīru lielajiem ANO novērošanas spēkiem, kas seko pēc Tuvo Austrumu kara noslēgtā pamiera ievērošanai. Savas patruļas pamiera zonā martā pārtrauca Filipīnu miera uzturētāji, pēc tam, kad 21 šīs valsts novērotāju sagūstīja nemiernieku kaujinieki. Pēc dažām dienām gūstekņus atbrīvoja.
Izraēlā pieaug bažas, ka islāmistu kaujinieki, kas Sīrijā cīnās pret režīma spēkiem, varētu pārtraukt prezidenta Bašara al Asada un viņa tēva kopš septiņdesmitajos gados notikušā kara ievēroto mieru uz abu valstu robežas.
Nesen nemiernieki šajā reģionā ieņēma valdības spēku militāro objektu.
"Delfi", atsaucoties uz aģentūru LETA, jau vēstīja, ka Golānas augstienes Izraēla okupēja 1967.gada Tuvo Austrumu kara laikā un 1981.gadā anektēja. Pirms Sīrijas konflikta izraisīšanās abu valstu līderi mēdza izteikties par iespējamību atsākt sarunas. Arī mediji ziņoja par dažādām Golānas augstieņu jautājuma noregulēšanas alternatīvām. Tomēr patlaban pilsoņkara apjomus sasniegušā Sīrijas dumpja dēļ šo nodomu īstenošana šķiet mazticama.
Sīrijas konflikts turpinās kopš 2011. gada marta. Tautas sacelšanās pret valdošos iekārtu pāraugusi bruņotā nemiernieku un prezidenta Bašara al Asada režīma cīņā. Saskaņā ar ANO aplēsēm, konfliktā bojā gājuši ir aptuveni 70 000 cilvēku. Miljons sīriešu ir devušies bēgļu gaitās uz ārvalstīm, vēl aptuveni 2,5 miljoni meklē patvērumu valsts iekšienē.
Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijas Sīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna. Pēc sava piedāvātā miera plāna izgāšanās, kurš paredzēja vardarbības pārtraukšanu un sarunu sākšanu starp opozīciju un valdību, savu amatu pameta ANO un Arābu līgas īpašais sūtnis Sīrijas jautājumos Kofi Annans.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
