Delfi foto misc. - 26465
Foto: AP/Scanpix

Turcijas kurdu nemiernieku grupējuma "Kurdistānas Strādnieku partija" (PKK) apcietinātais līderis Abdulla Edžalans ceturtdien izziņojis pamieru un pieprasījis kaujiniekiem doties prom no Turcijas, vēsta raidsabiedrība BBC.

Edžalana paziņojums nolasīts gavilējošam pūlim Kurdu Jaunā gada svinību laikā Turcijas pilsētā Dijarbakirā. Pamiera aicinājums seko mēnešiem ilgām PKK un Turcijas valdības sarunām.

"Mēs esam sasnieguši brīdi, kad ieročiem būtu jāklusē, bet jārunā idejām un politikai. Ir sākusies jauna mūsu cīņas fāze," teikts Edžalana paziņojumā. "Tagad durvis atveras fāzei, kurā mēs virzāmies no bruņotas cīņas uz demokrātiskas un politiskas cīņas ēru".

"Ir pienācis laiks mūsu bruņotajām vienībām atkāpties pāri robežai [uz Irākas ziemeļiem]. Tās nav beigas, bet gan jauns sākums. Tā nav atteikšanās no cīņas, bet gan starts atšķirīgai cīņai," raksta Edžalans.

30 gadu ilgajā cīņā par etnisko kurdu valsts izveidi bojā ir gājuši vairāk nekā 40 000 cilvēku. Jau iepriekš ir bijuši mēģinājumi ieviest pamieru, bet tie visi ir izgāzušies.

PKK, kuru Turcijas uzskata par teroristisku organizāciju, līderis Edžalans apcietinājumā atrodas jau 14 gadus. Viņš izcieš mūža ieslodzījumu par valsts nodevību. Tomēr Edžalans joprojām ir galvenais lēmējs kurdu jautājumos.

Februārī PKK līderis aicināja atbrīvot abu pušu ieslodzītos. Kurdu kaujinieki atbrīvoja astoņus turku karavīrus un amatpersonas, kas aptuveni divus gadus turēti gūstā Irākas ziemeļos.

 PKK kopš 1984.gada cīnās par neatkarīgas Kurdistānas valsts izveidošanu kurdu apdzīvotajos apgabalos Turcijā. Līdzīgi Turcijai, gan ASV, gan Eiropas Savienība (ES) PKK uzskata par teroristisku organizāciju. 

Pagājušajā gadā kurdu kaujinieku un Turcijas armijas cīņas bija vienas no sīvākajām pēdējos gados. Deviņdesmitajos gados kurdi neatkarīgas valsts vietā sāka pieprasīt lielāku autonomiju.

Edžalanam 1999.gadā tika piespriests nāvessods par valsts nodevību, taču vēlāk tas tika aizstāts ar mūža ieslodzījumu, jo, pakļaujoties ES spiedienam,Turcija 2002.gadā atteicās no nāvessoda.

Kopš oktobra Turcija risina sarunas ar Edžalanu, cenšoties panākt mierizlīgumu, kas palīdzētu pielikt punktu gadu desmitiem ilgušajam konfliktam. 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!