Miris Boriss Berezovskis (plkst.22.25)

Berezovska nāvi apstiprinājis arī viņa advokāts Aleksandrs Dobrovinskis. Viņš savā "Facebook" kontā pavēstījis, ka Berezovskis, iespējams, izdarījis pašnāvību.

"Sky News" ziņoja, ka mirušo Berezovski uzgājis viņa apsargs. Savukārt "Ria Novosti" no biznesmenim tuviem avotiem vēsta par versiju, ka Berezovskis varētu būt miris no infarkta.

Lielbritānijas policija oficiāli apstiprinājusi 67 gadus veca vīrieša nāvi viņa īpašumā Askotas pilsētiņā Berkšīrā. Likumsargi gan neapstiprina, ka tas ir Berezovskis.

Par precīziem vīrieša nāves iemesliem policija pašlaik nerunā, sākta izmeklēšana, kuras nolūkos mājas apkaime ir norobežota, paziņojis Temzas ielejas policijas iecirknis.

Krievijas lielākā ziņu aģentūra "Itar-Tass" arī papildina, ka Berezovskis atrasts miris vannā savā mājā pie Londonas.

Tikmēr Krievijas tiesībsargājošās iestādes vēl neesot saņēmušas oficiālu paziņojumu par Berezovska nāvi, ziņu aģentūrai "Itar-Tass" apliecinājuši vairāki avoti iestādēs.

Berezovskis Krievijā aizvien ir izsludināts starptautiskā meklēšanā. Krievijas Iekšlietu ministrija sestdien paziņojusi, ka "Interpola" Krievijas birojs to atcels, kad būs saņēmis oficiālu informāciju par viņa nāvi. Pašlaik tas vēl nav noticis.

Berezovskis dzimis 1946.gadā. Kopš 2000.gada viņš dzīvoja emigrācijā Lielbritānijā.

Viņš bija ietekmīgs Krievijas uzņēmējs, bieži dēvēts arī par oligarhu. Berezovskis bija Krievijas kremlim tuvu stāvoša persona Borisa Jeļcina varas laikā, taču pēc Vladimira Putina nākšanas pie varas 2000.gadā viņam tika izvirzītas apsūdzības plaša mēroga krāpšanā.

Berezovskis pazīstams kā ass Putina kritiķis. Viņš nereti izteicis paziņojumus, ka Krievijas varas struktūras viņu centušās nogalināt. Berezovskis bija arī Londonā nonāvētā spiega Aleksandra Ļitviņenko sabiedrotais.

2003.gadā Berezovskim sekmīgi izdevās tiesā apstrīdēt Maskavas prasību viņu izdot, iegūstot politisko patvērumu Lielbritānijā.

Berezovskis ir bijis iesaistīts daudzos skandālos, tiesas prāvās, kā arī vairākas reizes ticis apcietināts, tādējādi iegūdams skandaloza miljardiera slavu.

Krievijas vajātais uzņēmējs Berezovskis 2006.gadā plānoja arī vērsties Eiropas tiesā, apstrīdot lēmumu iekļaut viņu Latvijai nevēlamo personu sarakstā. Berezovskis toreiz apgalvoja, ka toreizējais Latvijas premjers Aigars Kalvītis (TP) melojot, sakot, ka Berezovskim ir politiskas intereses Latvijā. Uzņēmēja vienīgais mērķis esot atbalstīt krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju integrāciju Latvijā.

Londonas Augstā tiesa pērn 31.augustā noraidīja Berezovska prasību pret citu Krievijas uzņēmēju Romānu Abramoviču. Savu lēmumu tiesnese Elizabete Glostera pamatoja ar to, ka Berezovska prasība ir pamatota galvenokārt ar viņa paša teikto, taču viņa nodēvēja Berezovski par neuzticamu liecinieku, kurš, tiesā sakot garas runas, mēģinājis izvairīties no atbildēšanas uz jautājumiem, kā arī izlicies, ka aizmirsis faktus.

Berezovskis pērn rudenī piekrita samaksāt 35 miljonu sterliņu mārciņu (31 miljona latu) kompensāciju Abramovičam par izdevumiem par advokātu pakalpojumiem prāvā. To Berezovskis bija ierosinājis pret Abramoviču Londonas Augstajā tiesā, pieprasot trīs miljardu mārciņu (2,6 miljardu latu) kompensāciju, apgalvojot, ka Abramovičs viņu piespiedis pārdot naftas kompānijas "Sibņeftj" un alumīnija ražotāja "RusAl" akcijas par pazeminātu cenu.

Žurnāls "Forbes" 2008.gadā Berezovska kapitālu novērtēja par 1,3 miljardiem dolāru. Berezovskis savas bagātības sāka gūt līdz ar PSRS sabrukumu. 1989.gadā viņš izveidoja uzņēmumu "LogoVaz", kas tirgojās ar no ārvalstīm atsauktiem "Vaz" markas automobiļiem, bet 1991.gadā kļuva par oficiālo Vācijā ražoto automašīnu "Mercedes-Benz" importētāju Krievijā.

Berezovskis darbojies arī banku sektorā, bet 90.gadu beigās apmēram gadu bija arī Krievijas parlamenta apakšpalātas Valsts domes deputāts.