Sestdien miruša atrastā Krievijas trimdas miljardiera Borisa Berezovska mājās Londonā strādā policijas eksperti, kas specializējas uz ķīmisko, bioloģisko un kodolvielu meklēšanu, svētdien vēsta raidsabiedrība BBC.
67 gadus vecais krievu biznesmenis sestdien atrasts miris savā mājā Askotas pilsētiņā Berkšīrā. Berezovska ķermenis joprojām atrodas notikuma vietā, tikmēr policija turpina izmeklēšanu un skaidro, ka bīstamo vielu meklēšana ir piesardzības pasākums - apkārtējie iedzīvotāji neesot apdraudēti.
"Tas ir nepieciešams, lai darbinieki varētu izmeklēt vīrieša nāvi," skaidro policijas pārstāvis Stjuarts Grīnfilds. "Es gribētu apliecināt iedzīvotājiem, ka mēs esam pārliecināti - risks plašākai sabiedrībai nepastāv," uzsver Grīnfilds.
Kādreizējā Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina varas laikā Kremlim pietuvinātais biznesmenis Berezovskis bija tuvs draugs bijušajam Krievijas izlūkdienesta virsniekam Aleksandram Ļitviņenko, kurš 2006. gadā mira pēc saindēšanās ar radioaktīvo poloniju-210. Tiek uzskatīts, ka ar Krievijas prezidentu Putinu kritizējošā Ļitviņenko nāvi varētu būt saistītas augstākās Maskavas varas aprindas.
Dienu pirms savas nāves Berezovskis intervijā žurnāla "Forbes" žurnālistam stāstīja, ka ir daudzās jomās mainījis savas domas, ka viņa dzīvei vairs nav jēgas un, ka viņš vēlētos atgriezties Krievijā, ziņo BBC.
Sestdien vakarā Kremļa pārstāvis apstiprināja, ka Berezovskis nesen rakstījis Putinam, izsakot vēlmi atgriezties dzimtenē.
Jau vēstīts, ka Berezovskis sestdien atrasts miris savā mājā Lielbritānijā. "Sky News" ziņoja, ka mirušo Berezovski uzgājis viņa apsargs. Savukārt "Ria Novosti" no biznesmenim tuviem avotiem vēsta par versiju, ka Berezovskis varētu būt miris no infarkta.
Par precīziem vīrieša nāves iemesliem policija pašlaik nerunā, sākta izmeklēšana, kuras nolūkos mājas apkaime ir norobežota, paziņojis Temzas ielejas policijas iecirknis. Krievijas lielākā ziņu aģentūra "Itar-Tass" arī papildina, ka Berezovskis atrasts miris vannā savā mājā pie Londonas.
Viņš bija ietekmīgs Krievijas uzņēmējs, bieži dēvēts arī par oligarhu. Berezovskis bija Krievijas kremlim tuvu stāvoša persona Borisa Jeļcina varas laikā, taču pēc Vladimira Putina nākšanas pie varas 2000.gadā viņam tika izvirzītas apsūdzības plaša mēroga krāpšanā.
Berezovskis pazīstams kā ass Putina kritiķis. Viņš nereti izteicis paziņojumus, ka Krievijas varas struktūras viņu centušās nogalināt. Berezovskis bija arī Londonā nonāvētā spiega Aleksandra Ļitviņenko sabiedrotais.
2003.gadā Berezovskim sekmīgi izdevās tiesā apstrīdēt Maskavas prasību viņu izdot, iegūstot politisko patvērumu Lielbritānijā.
Berezovskis ir bijis iesaistīts daudzos skandālos, tiesas prāvās, kā arī vairākas reizes ticis apcietināts, tādējādi iegūdams skandaloza miljardiera slavu.
Krievijas vajātais uzņēmējs Berezovskis 2006.gadā plānoja arī vērsties Eiropas tiesā, apstrīdot lēmumu iekļaut viņu Latvijai nevēlamo personu sarakstā. Berezovskis toreiz apgalvoja, ka toreizējais Latvijas premjers Aigars Kalvītis (TP) melojot, sakot, ka Berezovskim ir politiskas intereses Latvijā. Uzņēmēja vienīgais mērķis esot atbalstīt krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju integrāciju Latvijā.
Londonas Augstā tiesa pērn 31.augustā noraidīja Berezovska prasību pret citu Krievijas uzņēmēju Romānu Abramoviču. Savu lēmumu tiesnese Elizabete Glostera pamatoja ar to, ka Berezovska prasība ir pamatota galvenokārt ar viņa paša teikto, taču viņa nodēvēja Berezovski par neuzticamu liecinieku, kurš, tiesā sakot garas runas, mēģinājis izvairīties no atbildēšanas uz jautājumiem, kā arī izlicies, ka aizmirsis faktus.
Berezovskis pērn rudenī piekrita samaksāt 35 miljonu sterliņu mārciņu (31 miljona latu) kompensāciju Abramovičam par izdevumiem par advokātu pakalpojumiem prāvā. To Berezovskis bija ierosinājis pret Abramoviču Londonas Augstajā tiesā, pieprasot trīs miljardu mārciņu (2,6 miljardu latu) kompensāciju, apgalvojot, ka Abramovičs viņu piespiedis pārdot naftas kompānijas "Sibņeftj" un alumīnija ražotāja "RusAl" akcijas par pazeminātu cenu.
Žurnāls "Forbes" 2008.gadā Berezovska kapitālu novērtēja par 1,3 miljardiem dolāru. Berezovskis savas bagātības sāka gūt līdz ar PSRS sabrukumu. 1989.gadā viņš izveidoja uzņēmumu "LogoVaz", kas tirgojās ar no ārvalstīm atsauktiem "Vaz" markas automobiļiem, bet 1991.gadā kļuva par oficiālo Vācijā ražoto automašīnu "Mercedes-Benz" importētāju Krievijā.
Berezovskis darbojies arī banku sektorā, bet 90.gadu beigās apmēram gadu bija arī Krievijas parlamenta apakšpalātas Valsts domes deputāts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
