Policija: nekas neliecina par 'trešās personas' iesaisti Berezovska nāvē  (105)

Policijas eksperti svētdien turpina strādāt 67 gadus vecā Berezovska mājā Askotas pilsētiņā Berkšīrā, kur uzņēmējs sestdien atrasts miris. Likumsargi pagaidām nav nosaukuši vīrieša nāves iemeslus, bet norāda, ka nav atrastas liecības, ka ar nāvi būtu saistīta vēl kāda persona.

Aģentūra "Ria Novosti" no biznesmenim tuviem avotiem sestdien vēstīja par versiju, ka Berezovskis varētu būt miris no infarkta.

"Nebūtu pareizi spriest par nāves cēloni, kamēr notiek pēcnāves pārbaude. Līdz šim mums nav nekādu liecību, kas norādītu uz trešās puses iesaisti," paskaidroja detektīvs Kevins Brauns.

"Izmeklēšanas komanda restaurē Berezovska pēdējo dzīves dienu notikumus, runājot ar tuviem draugiem un ģimeni, lai gūtu labāku izpratni par viņa prāta stāvokli," turpina izmeklētājs.

Policija paskaidroja, ka kāds darbinieks sestdien Berezovski atradis vannasistabā uz grīdas. Durvis telpai bijušas aizslēgtas no iekšpuses. Uzņēmējs nav bijis redzēts aptuveni kopš 22:30 iepriekšējā vakarā, vēsta BBC.

Pret Berezovski iepriekš ir bijuši vērsti vairāki slepkavības mēģinājumi, norāda BBC.

Kādreizējā Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina varas laikā Kremlim pietuvinātais biznesmenis   Berezovskis bija tuvs draugs bijušajam Krievijas izlūkdienesta virsniekam Aleksandram Ļitviņenko, kurš 2006. gadā mira pēc saindēšanās ar radioaktīvo poloniju-210. Tiek uzskatīts, ka ar Krievijas prezidentu Putinu kritizējošā Ļitviņenko nāvi varētu būt saistītas augstākās Maskavas varas aprindas.

Lielbritānijas mediji vēsta, ka Berezovskis pēdējos mēnešos ārstējies no depresijas. Laikraksts "The Sunday Times" vēsta, ka ārsti Berezovskim uzstādījuši diagnozi - "klīniskā depresija". Visdrīzāk dvēseles nomāktība sākusies pēc tam, kad Berezovsis tiesas procesā zaudējis citam krievu uzņēmējam - Romānam Abramovičam.

Kāds vārdā neminēts Berezovska draugs "The Guardian" atklāja, ka pirms četriem mēnešiem miljardieris ārstējis klīnikā "Priory" un lietojis antidepresantus. "Viņš bija garīgi nomocīts, runāja par pašnāvību. Viņš man teica, ka viss ir beidzies, nekam nav jēgas un labākais, kas var notikt - sirdstrieka," laikraksts citē avotu.

Dienu pirms savas nāves Berezovskis intervijā žurnāla "Forbes" žurnālistam stāstīja, ka ir daudzās jomās mainījis savas domas, ka viņa dzīvei vairs nav jēgas un, ka viņš vēlētos atgriezties Krievijā, ziņo BBC.

Sestdien vakarā Kremļa pārstāvis apstiprināja, ka Berezovskis nesen rakstījis Putinam, izsakot vēlmi atgriezties dzimtenē.

Viņš bija ietekmīgs Krievijas uzņēmējs, bieži dēvēts arī par oligarhu. Berezovskis bija Krievijas kremlim tuvu stāvoša persona Borisa Jeļcina varas laikā, taču pēc Vladimira Putina nākšanas pie varas 2000.gadā viņam tika izvirzītas apsūdzības plaša mēroga krāpšanā un viņš patvērās Lielbritānijā.

Berezovskis pazīstams kā ass Putina kritiķis. Viņš nereti izteicis paziņojumus, ka Krievijas varas struktūras viņu centušās nogalināt.

2003.gadā Berezovskim sekmīgi izdevās tiesā apstrīdēt Maskavas prasību viņu izdot, iegūstot politisko patvērumu Lielbritānijā.

Berezovskis ir bijis iesaistīts daudzos skandālos, tiesas prāvās, kā arī vairākas reizes ticis apcietināts, tādējādi iegūdams skandaloza miljardiera slavu.

Krievijas vajātais uzņēmējs Berezovskis 2006.gadā plānoja arī vērsties Eiropas tiesā, apstrīdot lēmumu iekļaut viņu Latvijai nevēlamo personu sarakstā. Berezovskis toreiz apgalvoja, ka toreizējais Latvijas premjers Aigars Kalvītis (TP) melojot, sakot, ka Berezovskim ir politiskas intereses Latvijā. Uzņēmēja vienīgais mērķis esot atbalstīt krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju integrāciju Latvijā.

Londonas Augstā tiesa pērn 31.augustā noraidīja Berezovska prasību pret citu Krievijas uzņēmēju Romānu Abramoviču. Savu lēmumu tiesnese Elizabete Glostera pamatoja ar to, ka Berezovska prasība ir pamatota galvenokārt ar viņa paša teikto, taču viņa nodēvēja Berezovski par neuzticamu liecinieku, kurš, tiesā sakot garas runas, mēģinājis izvairīties no atbildēšanas uz jautājumiem, kā arī izlicies, ka aizmirsis faktus.

Berezovskis pērn rudenī piekrita samaksāt 35 miljonu sterliņu mārciņu (31 miljona latu) kompensāciju Abramovičam par izdevumiem par advokātu pakalpojumiem prāvā. To Berezovskis bija ierosinājis pret Abramoviču Londonas Augstajā tiesā, pieprasot trīs miljardu mārciņu (2,6 miljardu latu) kompensāciju, apgalvojot, ka Abramovičs viņu piespiedis pārdot naftas kompānijas "Sibņeftj" un alumīnija ražotāja "RusAl" akcijas par pazeminātu cenu.

Žurnāls "Forbes" 2008.gadā Berezovska kapitālu novērtēja par 1,3 miljardiem dolāru. Berezovskis savas bagātības sāka gūt līdz ar PSRS sabrukumu. 1989.gadā viņš izveidoja uzņēmumu "LogoVaz", kas tirgojās ar no ārvalstīm atsauktiem "Vaz" markas automobiļiem, bet 1991.gadā kļuva par oficiālo Vācijā ražoto automašīnu "Mercedes-Benz" importētāju Krievijā.

Berezovskis darbojies arī banku sektorā, bet 90.gadu beigās apmēram gadu bija arī Krievijas parlamenta apakšpalātas Valsts domes deputāts.