Sīrijas lielākās opozīcijas grupējumu savienības - Sīrijas Nacionālās koalīcijas (SNK) - priekšsēdētājs Ahmeds Moazs al Hatibs otrdien apliecināja, ka viņš lūdzis ASV, lai NATO raķešu "Patriot" aizsardzības zonā tiktu iekļautas arī nemiernieku kontrolētās Sīrijas ziemeļdaļas teritorijas.
"Mūsu tikšanās gaitā es lūdzu [ASV valsts sekretāru] Džonu Keriju nodrošināt [raķešu] "Patriot" [aizsardzību], kas ietvertu arī Sīrijas ziemeļus, un viņš solīja izskatīt šo jautājumu," arābu valstu samitā Dohā, Katarā, sacīja Hatibs.
NATO ir izvietojusi raķetes "Patriot" Turcijā līdzās tās robežai ar Sīriju, lai nodrošinātos pret iespējamiem aviācijas vai raķešu uzbrukumiem no Sīrijas teritorijas.
"Savienotās Valstis varētu uzņemties lielāku lomu", nevis tikai apņemties sniegt humāno palīdzību "350 miljonu dolāru apjomā", sacīja Hatibs.
Savukārt Baltais nams otrdien paziņoja, ka ar Turcijā izvietotajām raķetēm "Patriot" Sīrijas nemiernieku bastioni aizsargāti netiks.
"Mēs zinām par šo prasību," runājot par Hatiba lūgumu, sacīja Baltā nama preses pārstāvis Džejs Kārnijs. "Patlaban NATO negrasās militāri iejaukties Sīrijā."
Raķešu "Patriot" baterijas Turcijā ir izvietotas tikai un vienīgi pašaizsardzības nolūkos, skaidroja amatpersona.
Kārnijs gan arī piebilda, ka Baltais nams veic pastāvīgu savas Sīrijas politikas pārskatīšanu. Tās gaitā Vašingtona atvēlējusi vairākus simtus miljonu dolāru humanitārajai palīdzībai, tomēr "letālu" militāru palīdzību līdz šim nemierniekiem piešķīrusi nav.
Svētdien Hatibs paziņoja, ka atkāpjas no SNK priekšsēdētāja amata, tomēr SNK līdz šim atteikusies viņa atkāpšanos pieņemt.
ANO lēš, ka Sīrijas konfliktā dzīvību zaudējuši aptuveni 70 000 cilvēku, bet bēgļu gaitās no nemieru pārņemtās valsts jau devies miljons cilvēku.
Kā Damaskas, tā opozīcijas pārstāvji izteikušies, ka apsver miera sarunu iespēju, tomēr nekādas naidīgo pušu tikšanās pagaidām nav izdevies sarīkot.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
