Bans: Mali būs vajadzīgi 11 200 miera uztrurētāji  (7)

Ar 11 200 karavīriem būtu tikai pietiekami, lai garantētu drošību lielākajās pilsētās, kas visvairāk ir pakļautas riskam, ziņojumā ANO Drošības padomei apliecināja Bans.

Turklāt pastāv "nopietna nepieciešamība pēc paralēliem bruņotajiem spēkiem" Mali, kā arī, iesējams, tās kaimiņvalstīs, norādīja ANO ģenerālsekretārs, šādi ļaujot noprast, ka arī turpmāk tiek sagaidīta jūtama Francijas militārā līdzdalība konfliktā.

Šim otrajam militārajam formējumam vajadzēs "veikt lielas kauju un terorisma apkarošanas operācijas un nodrošināt speciālistu atbalstu ārpus ANO mandāta un iespējām", skaidroja Bans.

"Sagaidāms, ka teroristu grupējumi un to taktika, ieroču izplatīšana, pašdarināti spridzekļi, nesprāgusi munīcija un kājnieku mīnas radīs nopietnus draudus," ziņojumā, kuru trešdien apspriedīs ANO Drošības padome, brīdināja ģenerālsekretārs.

Krīze Mali aizsākās pērn janvāra vidū, kad sacelšanos valsts ziemeļos sāka tuaregu nomadi, kas ilgstoši uzskatījuši, ka centrālā valdība pret viņiem izturas netaisnīgi. Armijas vadība valdībai savukārt pārmeta, ka tā pietiekami enerģiski nevēršas pret tuaregu dumpi, un Bamako martā sarīkoja apvērsumu.

Politiskā vakuuma dēļ centrālā valdība zaudēja kontroli pār Mali ziemeļiem, kas nonāca nemiernieku rokās, - ar tuaregu palīdzību varu tur pārņēma islāmistu grupējumi.

Tuaregus, kas Mali ziemeļos gribēja izveidot neatkarīgu valsti, islāmisti drīz vien atstūma no varas, sāka savā kontrolē nonākušās teritorijas pārvaldīt kā brutālu viduslaiku emirātu un ieviesa šariata likumus to radikālākajā formā.

Ārzemēs radās bažas, ka islāmistu pārvaldītie Mali ziemeļi var kļūt par jaunu "teroristu valsti".

Lai apturētu islāmistu karaspēka virzīšanos uz Mali dienvidiem, 11.janvārī konfliktā iesaistījās Francija.

Kaut arī pamatā Mali ziemeļu islāmistu kaujinieki ir sakauti, nemiernieki ik pa laikam sarīko uzbrukumus.

Mali valdības pusē operācijās iesaistījušies arī Čadas un citu Āfrikas valstu armijas.