Ziemeļkoreja: raķešu spēki ir gatavi uzbrukt ASV mērķiem  (87)

Šādu rīkojumu pēc nakts tikšanās ar augstākajiem ģenerāļiem parakstījis Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns. Vadonis nospriedis, ka , "ņemot vērā esošo situāciju, ir pienācis laiks izrēķināties ar ASV imperiālistiem", vēsta Phenjanas oficiālā ziņu aģentūra KCNA.

Zināms, ka Ziemeļkorejas rīcībā ir tuva darbības rādiusa Padomju Savienībā ražotas "Scud" raķetes, kas var sasniegt Dienvidkoreju. Phenjanas arsenālā ir arī tālākas darbības raķetes "Nodong" un "Musudan", kas teorētiski varētu sasniegt ASV Klusā okeāna bāzes, bet praksē tas nav pārbaudīts, skaidro "Reuters".

Ceturtdien, reaģējot uz virkni pēdējās nedēļās izskanējušiem Phenjanas draudiem, pār Dienvidkorejai pārlidoja divi amerikāņu B-2 bumbvedēji, kas ir spējīgi izvairīties no radariem. Lai demonstrētu ASV iespējas dot triecienu, bumbvedēji veica lidojumu no ASV uz Korejas pussalu un atpakaļ.

"Viņš beidzot parakstīja plānu par KTA [Korejas Tautas armija] stratēģisko raķešu tehnisko sagatavošanu, dodot rīkojumu būt gatavībā, lai jebkurā laikā varētu dot triecienu ASV sauszemei, tās militārajām bāzēm Klusajā okeānā, to skaitā Havajus salās, Guamā un Dienvidkorejā," ziņoja KCNA.

Dienvidkorejas ziņu aģentūra "Yonhap" ziņo, ka ir novērota pastiprināta karavīru un transporta kustība Ziemeļkorejas tuva un vidēja darbības rādiusa raķešu bāzēs. Šo informāciju, kas nav rāmēta laikā, ir grūti pārbaudīt. Tikmēr Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija piektdien informē, ka uzmanīgi vēro kaimiņvalsts raķešu bāzes.

Spriedze Korejas pussalā valda kopš Phenjanas trešā kodolizmēģinājuma februārī, uz ko ANO Drošības padome reaģēja ar jaunu sankciju ieviešanu pret izolēto valsti. Phenjanas draudi ievērojami intensificējās martā, kad sākās ikgadējās Dienvidkorejas un ASV kopīgās militārās mācības. Vašingtona un Seula apgalvo, ka tām ir aizsardzības raksturs.

Tikmēr Phenjana tās sauc par naidīgu spēku mācībām un ir pastiprinājusi kaujas gatavību un izteikusi virkni draudu, tai skaitā pieminot kodoltriecienu ASV.

Par spīti draudiem un Phenjanas paziņojumiem par 1953. gada noslēgtā pamiera līguma, kas noslēdza Korejas karu,  laušanu un militāro tiešo sakaru līniju pārtraukšanu, Ziemeļkoreja nav apturējusi ar Dienvidkoreju kopīgās ekonomiskās zonas darbību, kas gada laikā tirdzniecībā rada divus miljardus dolāru (1.09 miljardi latu), ko nabadzīgā valsts nevar atļauties zaudēt, norāda "Reuters".

Jau vēstīts, ka ceturtdien Dienvidkoreju pārlidoja ASV B-2 bumbvedēji, kuri spējīgi nest kodolieročus. Tie izlidoja no Vaitmena gaisa bāzes Misūri un mēroja aptuveni 20 000 kilometrus ceļā uz Dienvidkoreju un atpakaļ. Pārlidojot Dienvidkoreju, bumbvedēji apšaudīja mācību mērķus, izmantojot neīstus šāviņus.

ASV aizsardzības ministrs Čaks Heigels ceturtdien telefonsarunā ar savu Dienvidkorejas kolēģi apliecināja, ka ASV ir gatavas palīdzēt Dienvidkorejai ar visiem militārajiem līdzekļiem.