Itālijas prezidents Džordžo Napolitāno otrdien tikās ar politiskās krīzes pārvarēšanas nolūkos izveidoto darba grupu pārstāvjiem, kurus prezidents aicinājis nākt klajā ar priekšlikumiem politisko un ekonomisko reformu veikšanai.
Parlamenta vēlēšanas Itālijā notika vairāk nekā pirms mēneša, taču tajās neviens politiskais spēks neguva pārliecinošu uzvaru, un nevienai partija nav atbalsta abās parlamenta palātās, kas nepieciešams, lai varētu izveidot valdību.
22.martā prezidents jaunās valdības veidošanu uzticēja kreisi centriskās koalīcijas līderim Pjēram Luidži Bersani, kura vadītā koalīcija 24. un 25.februārī aizvadītajās vēlēšanās uzvarēja ar nelielu balsu pārsvaru, saskaņā ar Itālijas likumiem nodrošinot sev absolūto vairākumu parlamenta apakšpalātā, tomēr tai neizdevās iegūt vairākumu Senātā. Arī pats Bersani atzinis, ka parlamenta vēlēšanās viņš "ieguvis pirmo vietu, taču nav uzvarējis".
Bersani sarunas ar pārējām parlamentā iekļuvušajām partijām izrādījās neauglīgas, un Napolitāno sestdien paziņoja, ka tiks izveidotas divas darba grupas - viena izstrādās priekšlikumus politiskajām reformām, bet otra strādās pie ekonomisko reformu plāniem.
Prezidents cer, ka šādi izdosies vienoties vismaz par dažām nozīmīgākajām reformām.
Darba grupas vērtēs iespējas samazināt birokrātiskā aparāta izmaksas un samazināt deputātu skaitu Itālijas parlamentā, kurā pašreiz strādā 945 likumdevēji. Šajā skaitā iekļauti gan parlamenta apakšpalātas deputāti, gan augšpalātas senatori.
Darba kārtībā ir arī tautsaimniecības reformas. Itālijas ekonomika jau sesto ceturksni pēc kārtas nespēj izkļūt no recesijas, bet bezdarba līmenis joprojām ir 11,6%.
Daži analītiķi norāda, ka Napolitāno priekšlikuma mērķis ir panākt starppartiju vienošanos, līdzīgu tai, kāda 2012.gada oktobrī tika panākta Nīderlandē divus mēnešus pēc vēlēšanām.
Taču bijušā Itālijas premjerministra Silvio Berluskoni pārstāvētā Tautas brīvības partija (PDL) jau paudusi kritisku attieksmi pret prezidenta lēmumu, to dēvējot par laika novilcināšanas mēģinājumu. PDL uzskata, ka gadījumā, ja neizdosies izkļūt no pašreizējā strupceļa, būtu jārīko jaunas vēlēšanas.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka lielākās izredzes uzvarēt vēlēšanās būtu Berluskoni partijai.
"Māja deg. Neviens nesaprastu turpmāku kavēšanos," pašreizējo situāciju raksturojis PDL ģenerālsekretārs Andželino Alfano.
Pagājušajā nedēļā publiskotā SWG aptauja liecina, ka PDL vēlēšanās saņemtu 32,5% balsu, bet Bersani koalīcija varētu cerēt uz 29,6% balsu.
"Napolitāno vēlējās nosūtīt nomierinošu signālu un parādīt, ka desmit gudri un ar labiem nodomiem apveltīti cilvēki var vienoties par noderīgiem mērķiem valsts nākotnes labā," spriež laikraksta "Corriere della Sera" apskatnieks Seržio Romano.
Tomēr šķiet, ka Itālijas prezidenta izraudzītā taktika savu ir panākusi, jo samazinājušās Itālijas aizņemšanās izmaksas, bet Milānas biržā akciju cenas stabilizējušās.
Kā liecina Itālijas plašsaziņas līdzekļu rīcībā nonākusī informācija, Napolitāno apsvēris demisijas iespēju, taču Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Dragi pārliecinājis viņu to nedarīt.
Prezidenta demisija "nozīmētu, ka valsts tiktu pakļauta ļoti nopietnam riskam attiecībā uz starptautisko uzticamību", laikrakstam "La Republic" skaidro bijušais tiesas priekšsēdētājs Ugo de Sjervo.
Pēc viņa domām, Napolitāno ieceres mērķis ir "iedrošināt partijas izrādīt lielāku atbildību" un sagatavoties viņa pilnvaru termiņa beigām 15.maijā. Līdz tam parlamentam jāievēl jauns prezidents.
Napolitāno nevar izsludināt jaunas vēlēšanas, jo viņa pilnvaru termiņš drīz noslēgsies, taču šādas iespējas būs viņa pēctecim.
Līdz jaunas valdības izveidošanai darbu turpina līdzšinējā premjerministra Mario Monti kabinets.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
