Amerikas Savienotās Valstis izvietojušas Klusajā okeānā uz austrumiem no Japānas sarežģītu peldošu radariekārtu, kuras uzdevums būs sekot iespējamajiem Ziemeļkorejas ballistisko raķešu startiem, otrdien paziņojis Pentagona pārstāvis, kas nav vēlējies nosaukt savu vārdu.
Vienlaikus viņš norādījis, ka šis solis ir tikai kārtējais radara manevrs, kam neesot tiešas saistības ar pašreizējiem notikumiem reģionā.
Peldošais radars SBX izskatās kā milzīgs gaisa balons, kas uzmontēts lielai okeāna naftas platformai. Tas spēj pamanīt ballistiskās raķetes un nosūtīt attiecīgos datus pavēlniecībai, dodot iespēju palaist pārtvērējraķeti.
Pēc anonīmās amatpersonas teiktā, uz šo reģionu nosūtīts arī eskadras mīnu kuģis "USS John McCain". Iepriekš Pentagons bija paziņojis, ka turp devies cits līdzīga tipa kuģis - "USS Fitzgerald".
Spriedze Korejas pussalā pakāpeniski pieaugusi, kopš Ziemeļkoreja decembrī izmēģināja tāla darbības rādiusa raķeti, bet februārī veica savu trešo kodolizmēģinājumu.
Sodot Phenjanu par šo kodolizmēģinājumu, ANO nāca klajā ar jaunām sankcijām, ko Ziemeļkoreja izmantoja par ieganstu, lai izteiktu virkni draudu Seulai un Vašingtonai. Situāciju saasinājušas arī Dienvidkorejas un ASV ikgadējās kopējās militārās mācības "Foal Eagle", kas turpināsies līdz aprīļa beigām.
Pēdējo dienu laikā, saasinoties Phenjanas retorikai, Vašingtona likusi lietā tā dēvēto draudu diplomātiju, sūtot uz šo reģionu savu modernāko militāro tehniku. Vērienīgajos militārajos manevros iesaistīti stratēģiskie bumbvedēji B-52, bet pagājušajā nedēļā šo pašu mācību ietvaros ASV turp nosūtīja divus bumbvedējus B-2, kuri spējīgi nest kodollādiņus. Pārlidojot Dienvidkoreju, tie apšaudīja mācību mērķus, izmantojot neīstus šāviņus, un tad atgriezās ASV. Pirmdien ASV militārā vadība paziņoja, ka nosūtījusi uz Dienvidkoreju arī divus reaktīvos iznīcinātājus "F-22 Raptor".
Kopš marta, kad Dienvidkorejas un ASV mācības sākās, Ziemeļkoreja teju vai ik dienas draudējusi uzbrukt abu valstu militārajām bāzēm.
Sestdien Phenjana nāca klajā ar paziņojumu, ka tā atrodas "karastāvoklī ar Dienvidkoreju", bet pirmdien Ziemeļkorejas parlaments, atsaucoties uz valdošās Darba partijas centrālkomitejas mudinājumu, pieņēma īpašu likumdošanas aktu, kurā oficiāli atzīts, ka valsts rīcībā ir "kodolbruņojums pašaizsardzības mērķiem".
Savukārt Dienvidkorejas prezidente Paka Gunhje pirmdien pavēstīja, ka Ziemeļkorejai jārēķinās ar "stingru pretdarbību" pret jebkādu iespējamo provokāciju.
Otrdien Phenjana paziņoja, ka plāno no jauna iedarbināt 2007.gadā slēgto kodolreaktoru Jonbjonas kodolobjektā, kas bija vienīgais plutonija avots Ziemeļkorejas atomieroču programmai.
Spriedzes saasināšanās Korejas pussalā raisījusi bažas, ka konflikts varētu izcelties nejauši un strauji attīstīties. Tomēr eksperti uzskata, ka Phenjana pati neriskēs uzsākt plaša mēroga konfliktu un rīkosies vienīgi, reaģējot uz militāru uzbrukumu no ASV un Dienvidkorejas puses, kas ir maz ticams.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
