ES augstā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone arī pauda sarūgtinājumu par Ziemeļkorejas lēmumu no jauna iedarbināt 2007.gadā slēgto kodolreaktoru Jonbjonas kodolobjektā, kas bija vienīgais plutonija avots Ziemeļkorejas atomieroču programmai.
Šis lēmums atklāti pārkāpj ANO rezolūcijas un 2007.gada apņemšanos, kad Phenjana piekrita sešu pušu - Ķīnas, Japānas, abu Koreju, Krievijas un ASV - sarunām par tās pretrunīgi vērtēto kodolprogrammu.
"Starptautisko saistību nepārtrauktā pārkāpšana (..), kas apdraud stabilitāti reģionā, nenovēršami novedīs pie arvien vienotākas atbildes reakcijas no starptautiskās sabiedrības," atzīmēja Eštone.
"Ziemeļkorejai būtu jāatturas no tālākas spriedzes veicināšanas un jāizrāda vēlme vienoties par mērķi pilnībā, pārbaudāmi un neatgriežami atbrīvot Korejas pussalu no kodolieročiem," norādīja Eštone.
"Vēlreiz aicinu Ziemeļkorejas vadību iet pa konstruktīvu ceļu un no jauna iesaistīties sarunās ar starptautisko sabiedrību," viņa piebilda.
Jau ziņots, ka saspīlējums Korejas pussalā pakāpeniski pieaudzis, kopš Ziemeļkoreja decembrī izmēģināja tāla darbības rādiusa raķeti, bet februārī veica savu trešo kodolizmēģinājumu. Sodot Phenjanu par šo kodolizmēģinājumu, ANO nāca klajā ar jaunām sankcijām, ko Ziemeļkoreja izmantoja par ieganstu, lai izteiktu virkni draudu Seulai un Vašingtonai.
Situāciju saasinājušas arī Dienvidkorejas un ASV ikgadējās kopējās militārās mācības "Foal Eagle", kas turpināsies līdz aprīļa beigām.
Ziemeļkoreja ceturtdien nāca klajā ar paziņojumu, ka tā ir apstiprinājusi kodoluzbrukumu plānu, kas vērsts pret mērķiem Savienotajās Valstīs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
