Ziemeļkoreja brīdina ārvalstu vēstniecības, ka negarantē to drošību  (38)

Phenjana brīdinājusi vēstniecības, ka konflikta gadījumā nevarēs garantēt to drošību pēc 10. aprīļa.

Nav skaidrs, kāpēc Phenjana min tieši šo datumu, bet publiskajā telpā izskan spekulācijas, ka Ziemeļkoreja aprīļa vidū par godu valsts dibinātāja Kima Irsena dzimšanas dienai varētu izšaut jau sagatavotās vidēja darbības rādiusa raķetes.

Lielbritānijas Ārlietu ministrijas pārstāvis iepriekš piektdien skaidroja, ka Ziemeļkorejai, pamatojoties uz Vīnes konvenciju, ir jāaizsargā diplomātiskās misijas, bet šis brīdinājums, domājams, ir turpinājums Phenjanas retorikai, ka ASV apdraud valsts drošību.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka plāno "noskaidrot situāciju" pirms pieņemt lēmumu par iespējamu evakuāciju.

Phenjanas brīdinājumi diplomātiem izskanējuši laikā, kad Dienvidkorejas mediji vēsta, ka Ziemeļkorejas austrumu piekrastē uz mobilajām palaišanas iekārtām ir uzstādītas divas vidēja darbības rādiusa raķetes "Musudan", kuras var sasniegt Dienvidkoreju, Japānu un, iespējams, arī ASV Klusā okeāna teritoriju Guamu. Raķetes darbības rādiuss ir aptuveni starp trim un četriem tūkstošiem kilometru.

Tas viss notiek dienu pēc Phenjanas paziņojumiem, ka ir apstiprināts kodoluzbrukuma plāns, kas vērsts pret ASV. Savukārt Vašingtona veic piesardzības pasākumus un Ziemeļkorejas draudus sauc par īstiem.

Mobilās raķešu palaišanas iekārtas esot paslēptas pazemes būvēs. Ziemeļkorejas ieroču kustībai rūpīgi seko Dienvidkorejas, ASV un Japānas izlūkošanas dienesti.

"Musudan" raķetes nav pārbaudītas un to precizitāte nav zināma. Vairums ekspertu ir vienisprātis, ka Ziemeļkorejai nav tehnoloģiski iespēju šai raķetei piemontēt kodolgalviņu. Tomēr raķete var nest ievērojamu daudzumu parasto sprāgstvielu, kas varētu nodarīt ievērojamus zaudējumus.

Nav zināms, vai Ziemeļkorejas vadība vēlas izšaut raķetes dusmās uz ienaidniekiem, vai izmēģinājuma nolūkā, raksta raidsabiedrība "Sky News". Medijos jau izskanējušas spekulācijas, ka raķetes varētu tikt palaistas Ziemeļkorejas dibinātāja Kima Irsena dzimšanas dienā aprīļa vidū.

Tomēr, ņemot vērā Dienvidkorejas un ASV spēku iespējas reģionā, raķete tiktu notriekta jau pirmajās minūtēs pēc tās palaišanas, uzsver "Sky News". Pastāv bažas, ka šāda notikumu attīstība aizsāktu nekontrolējamas abu pušu militārās aktivitātes.

Dienvidkorejas valdība ir satraukta par Ziemeļkorejas jaunā līdera Kima Čenuna, kuru sauc par "ļoti neparedzamu", paziņojumiem. Lai gan daudzi eksperti uzskata, ka Kims ar kareivīgo retoriku, iespējams, stiprina savu varu un tēlu tautas acīs, nevar zināt, cik tālu vadonis ir gatavs iet.

Analītiķi paredz, ka komunistiskā Ziemeļkoreja zaudētu jebkuru karu pret Dienvidkoreju un ASV, tomēr tā arī spētu nodarīt ievērojamu kaitējumu Seulai.

Jau vēstīts, ka pastiprināta spriedze Korejas pussalā valda kopš Phenjanas  trešā kodolizmēģinājuma februārī, uz ko ANO Drošības padome reaģēja ar jaunu sankciju ieviešanu pret izolēto valsti. Phenjanas draudi ievērojami intensificējās martā, kad sākās ikgadējās Dienvidkorejas un ASV kopīgās militārās mācības. Vašingtona un Seula apgalvo, ka tām ir aizsardzības raksturs.

Tikmēr Phenjana tās sauc par naidīgu spēku mācībām un ir pastiprinājusi kaujas gatavību un izteikusi virkni draudu, tai skaitā pieminot kodoltriecienu ASV.