Francijā briest demonstrācijas pret Olandu  (9)

Olands nonācis neērtā situācijā, izplatoties ziņām, ka bijušais budžeta ministrs Žeroms Kaizaks atzinies par sev piederošu slepenu kontu ārvalstu bankā, kurā ministram bija noguldīti aptuveni 600 000 eiro (421 682 lati).

Skandālam pieņemoties spēkā, kritiķu krustugunīs nonācis Olands, premjerministrs Žans Marks Ero un finanšu ministrs Pjērs Moskovisī, taču prezidents noraidījis izskanējušos labējo aicinājumus veikt nopietnas pārmaiņas valdībā.

Piektdien prezidenta kritiķiem pievienojās arī galēji kreisie, un "Kreiso fronti" pārstāvošais kādreizējais prezidenta amata kandidāts Žans Liks Melanšons aicināja 5.maijā - Olanda ievēlēšanas pirmās gadadienas priekšvakarā - rīkot plašu demonstrāciju.

"Mēs nevaram pieņemt, ka pazemotie francūži (..) netiek iesaistīti," sarunā ar radiostaciju "France Info" norādīja politiķis. "Tā nebija viena cilvēka kļūda, šis gadījums atklāj pagalam sapuvušu sistēmu."

Aicinājumiem rīkot protesta akcijas pievienojās arī Komunistiskās partijas līderis Pjērs Lorāns, norādot, ka pēc "Kaizaka skandāla izraisītās politiskās krīzes" ir pienācis laiks "mobilizēt pārmaiņu spēkus".

Francijas galēji kreisie var rēķināties ar plašu protestētāju atsaucību, un pērn Melanšonam izdevās mītiņos sapulcēt tūkstošiem atbalstītāju.

Pašreizējais skandāls ir lielākā problēma, ar ko Olands saskāries, kopš viņš pērn kļuva par Elizejas pils saimnieku.

Francijas prese piektdien spriež, ka skandāla gals vēl nav redzams.

Avīze "Liberation" pašreizējo situāciju rezumē ar virsrakstu "Olands aplenkumā".

LETA jau vēstīja, ka plašais skandāls Francijā aizsākās šonedēļ, kad atklātībā nonāca informācija, ka Kaizaks atzinies par sev piederošu slepenu kontu ārvalstu bankā. Kārtējo triecienu Olands saņēma ceturtdien, izskanot ziņām, ka par viņa priekšvēlēšanu kampaņas finansēšanu atbildīgajam uzņēmējam Žanam Žakam Ožjē pieder akcijas divās Kaimanu salās reģistrētās kompānijās.

Kaizaks vairākus mēnešus noliedza atklātībā izskanējušās ziņas, ka viņam esot bijis slepens konts kādā Šveices bankā, taču otrdien viņa advokāts paziņoja, ka pirms divām nedēļām demisionējušais ministrs tomēr atzinis šāda konta esamību un pret viņu sākta oficiāla izmeklēšana.

Bijušajam ministram otrdien izvirzītas apsūdzības par "nodokļu krāpšanas rezultātā iegūto līdzekļu atmazgāšanu". Ja tiesa bijušo ministru atzīs par vainīgu, viņam draud piecu gadu cietumsods un 375 000 eiro (263 551 lata) sodanauda.

Sākotnēji slepenais konts tika atvērts Šveicē, bet 2009.gadā tas tika pārcelts uz Singapūru, un nelikumīgi iegūto legalizēto līdzekļu apmērs ir ekvivalents aptuveni 30 000 eiro (21 084 latiem). Olands jau izteicis nosodījumu bijušajam ministram, taču kritiķi vēlas zināt, vai prezidents bija informēts par slepeno kontu.

Lielākās opozīcijas partijas - Francijas Tautas kustības savienības (UMP) - ģenerālsekretārs Žans Fransuā Kopē trešdien pauda pārliecību, ka Olands bijis vai nu naivs, vai arī melojis.

Vai nu prezidents "neko nezināja, un tas ir ļoti nopietni, jo tas nozīmē, ka viņš izrādīja zināmu naivumu, vai arī viņš zināja, [un] tas nozīmē, ka viņš meloja Francijas tautai", politiķis norādīja radiostacijai "Europe 1".

Savukārt valdības pārstāve uzsvēra, ka nedz Olands, nedz premjerministrs, "protams, nezināja" par slepeno kontu un tādēļ viņi "nav jāsauc pie atbildības par meliem, kuros kāds cilvēks sevi bija izolējis".

Gan Olands, gan Ero bija jautājis Kaizakam par izskanējušajām apsūdzībām, taču ministrs atteicis, ka "neko nezinot", skaidroja valdības pārstāve.

Olandu trešdien metās aizstāvēt arī pašreizējais finanšu ministrs Moskovisī.

"Es uzskatu, ka mēs ar prezidentu darījām to, kas bija nepieciešams," radiostacijai RTL norādīja ministrs.

Pirms kļūšanas par budžeta ministru 60 gadus vecais Kaizaks plašākā sabiedrībā nebija zināms.

Savu karjeru viņš sāka kā kardiologs, bet vēlāk pievērsās daudz ienesīgākai medicīnas nozarei - plastiskajai ķirurģijai.

Francijas parlamenta apakšpalātā - Nacionālajā sapulcē - Kaizaks tika ievēlēts 1997.gadā.

Šveices laikraksts "Le Temps" trešdien ziņoja, ka ministrs lēmumu atzīties pieņēmis, kad Šveices izmeklētāji bija apstiprinājuši, ka Kaizakam bijis slepens bankas konts.

Pārbaudēs divās bankās - bankā UBS un mazāk zināmajā "Reyl et Cie" - gūts apstiprinājums, ka Kaizakam bijis slepens konts.

Ženēvas prokuratūra 12.martā vērsās pie kolēģiem Francijā, lūdzot viņu tiesisko palīdzību.

"Bankas sadarbojās, un pret tām netiks vērsta tiesiskā vajāšana, jo galu galā tās neko noziedzīgu nav izdarījušas. Tās atbildēja uz mūsu jautājumiem, un mēs noskaidrojām, ko vēlējāmies," izdevumam skaidroja prokurors Žans Bernārs Šmits, plašāku informāciju gan nesniedzot.

Franču mediju rīcībā esošā informācija liecina, ka Kaizaks kontu bankā UBS atvēra 1990.gadu sākumā, bet to slēdza 2000.gadā, naudu pārskaitot uz banku "Reyl et Cie", kuras lielākā daļa klientu nav Šveices iedzīvotāji.

2010.gadā Kaizaks savus uzkrājumus pārskaitīja no "Reyl et Cie" Ženēvas filiāles uz bankas Singapūras struktūrvienību.

"Ņemot vērā, ka Šveices likumi tiesiskās sadarbības jomā nosaka par pienākumu informēt personu, pret kuru sākta izmeklēšana, Kaizaka kunga advokātam bija piekļuve dokumentiem. Viņš uzzināja, ko esam noskaidrojuši, un acīmredzot izdarīja savus secinājumus," piebilda Šmits. "Taču mēs vēl neesam Francijas tiesībsargājošajām iestādēm nodevuši sīkāku informāciju un neesam Šveicē sākuši kriminālizmeklēšanu."