Irāna paziņojusi, ka tas ir lielvalstu ziņā spert soļus, kas vairotu pušu savstarpējo uzticību.
Savukārt Eiropas Savienības (ES) augstākā pārstāve ārlietās un drošības jautājumos Ketrina Eštone atzinusi, ka starp Teherānu un tā dēvēto grupu P5+1 - piecām ANO Drošības padomes pastāvīgajām loceklēm un Vāciju - joprojām valda lielas domstarpības.
"Kļuvis skaidrs, ka starp pozīcijām (..) pēc būtības saglabājas liela distance," paziņojusi Eštone. "Tāpēc esam vienojušies, ka visas puses atgriezīsies savās galvaspilsētās, lai izvērtētu, kur mēs procesā atrodamies."
"Pirmā barjera, manuprāt, ir pieņemt piedāvājumu, kuru esam likuši galdā un saņemt īstu atbildi uz visu to (..)," norādīja ES pārstāve.
Arī Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs atzinis, ka nekāds rezultāts nav panākts.
"Diemžēl mēs nespējām panākt izrāvienu un joprojām stāvam uz sliekšņa," Rjabkova teikto citē Krievijas ziņu aģentūra "Interfax".
Kā ziņo aģentūra AFP, pagaidām nav panākta vienošanās arī par nākamās sarunu kārtas datumu.
"Mēs piedāvājām mūsu rīcības plānu, bet citas puses nebija gatavas, un tās lūdza zināmu laiku, lai iepazītos ar ideju," aģentūrai "Reuters" savukārt norādījis Irānas delegācijas vadītājs Saīds Džalils.
Iepriekšējā sarunu kārtā, kas februārī notika Kazahstānā, lielvalstis pieprasīja, lai Irāna pārtrauktu ražot līdz 20% bagātinātu urānu un atteiktos arī no saražotā bagātinātā urāna uzglabāšanas. Teherānai arī tika pieprasīta Fordo urāna bagātināšanas rūpnīcas slēgšana.
Apmaiņā Irānai tika solīta pret to vērsto sankciju mīkstināšana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
