RIA Boriss Berezovskis
Foto: RIA Novosti/Scanpix
Pasaules vēsturē iegājuši neskaitāmi gadījumi, kad augstu stāvoši politiķi vai politiski ietekmīgas personas izdarījuši pašnāvību, tostarp tādu netrūkst arī valstu vadītāju vidū. Šādu soli mēdz spert gan tie, kuru izlolotās politiskās idejas cietušas smagu sakāvi, gan politisko pārmaiņu samaltie.

Šā gada 23. martā sociālos tīklus un interneta ziņu portālus pāršalca ziņa par Krievijas trimdas oligarha Borisa Berezovska nāvi. Lai gan viņa pašnāvības iemesls nav skaidrs, un dalās domas par to, vai tā vispār bijusi pašnāvība, pirms nāves Putinam nosūtītā vēstule ar Berezovska atvainošanos un lūgumu ļaut viņam atgriezties Krievijā norāda, ka reiz ietekmīgais Kremļa darbonis ārpus dzimtenes nespēja justies laimīgs un slīga depresijā.

Pašnāvības politiķu un ar politiku saistītu cilvēku vidū nav nekas jauns - šāda teju vai ierasta varas nomaiņas prakse piekopta vēl Romas laikos, bet daudzviet pasaulē arī mūsdienās pašnāvība tiek uzskatīta par līdzekli goda saglabāšanai. Vienlaikus sevis nogalēšana izplatīta arī gāzto varu pārstāvju vidū, kuri apzinās, ka saņems sodu.

Sarakstu karuselis

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit