Berezovska nāves izmeklētājiem ziņo par plānu nogalināt citu krievu baņķieri  (14)

Iespējamais algotais slepkava paziņojis izmeklētājiem, ka 45 gadus vecā Maskavas bankas eksprezidenta Borodina nogalināšanu viņam it kā pasūtījuši par aptuveni 660 000 latu.

Lielbritānijas policijā Krievijas aģentūrai "Interfax" apstiprinājuši, ka ir saņemta informācija par pērn decembrī kādam 45 gadus vecam vīrietim izteiktiem draudiem. "Daily Mirror" vēsta, ka runa ir tieši par Borodinu.

Borodins ar sievu pārcēlies uz Lielbritāniju pirms diviem gadiem un saņēmis tur politisko patvērumu. Viņam pieder māja Okfordšīrā, aptuveni 22 kilometru attālumā no Berezovska mītnes, kurā viņš tika atrasts miris.

Borodinu mēdz dēvēt par "jaunu Berezovski", jo viņš aktīvi finansē tiesību aizstāvju organizāciju darbību Krievijā, atbalstot Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam opozīcijā esošās organizācijas, vēsta "Newsru.com"

Krievijā pret Borodinu un viņa bijušo vietnieku Dmitriju Akuļinu ir ierosinātas četras krimināllietas par finanšu pārkāpumiem. 2011.gadā Maskavas banka kļuva par VTB bankas īpašumu. Pēc diviem mēnešiem Borodinu atlaida no darba un apsūdzēja krāpniecībā. Pērn Krievijas prokuratūra iesniegusi Lielbritānijai Borodina izdošanas lūgumu.

Jau vēstīts, ka 67 gadus vecā Berezovska līķis 23. martā atrasts viņa mājā Lielbritānijā. Sekcijā noskaidrots, ka uzņēmējs ir pakāries, tikmēr vēl tiek gaidīti toksikoloģisko analīžu rezultāti. Policija norāda, ka līdz šim nav atrastas nekādas norādes, ka uzņēmēja nāve būtu bijusi vardarbīga.

Berezovskis bija ietekmīgs Krievijas uzņēmējs, bieži dēvēts arī par oligarhu. Viņš bija Krievijas kremlim tuvu stāvoša persona Borisa Jeļcina varas laikā, taču pēc Vladimira Putina nākšanas pie varas 2000.gadā viņam tika izvirzītas apsūdzības plaša mēroga krāpšanā un viņš patvērās Lielbritānijā.

Berezovskis pazīstams kā ass Putina kritiķis. Viņš nereti izteicis paziņojumus, ka Krievijas varas struktūras viņu centušās nogalināt.

2003.gadā Berezovskim sekmīgi izdevās tiesā apstrīdēt Maskavas prasību viņu izdot, iegūstot politisko patvērumu Lielbritānijā.

Uzņēmējs bija tuvs draugs bijušajam Krievijas izlūkdienesta virsniekam Aleksandram Ļitviņenko, kurš 2006. gadā mira pēc saindēšanās ar radioaktīvo poloniju-210. Tiek uzskatīts, ka ar Krievijas prezidentu Putinu kritizējošā Ļitviņenko nāvi varētu būt saistītas augstākās Maskavas varas aprindas. Slepkavības mēģinājumi ir bijuši vērsti arī pret Berezovski.

Mediji, atsaucoties uz uzņēmēja draugiem, vēsta, ka neilgi pirms nāves Berezovskis cietis no depresijas un runājis par pašnāvību. Viņš arī izteicis vēlmi atgriezties Krievijā un pat nosūtījis vēstuli Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, lūdzot atļauju atgriezties dzimtenē.