Ilgi valdījis uzskats, ka Neruda miris ar prostatas vēzi. Dzejnieks nomira 12 dienas pēc 1973.gada apvērsuma, kurā tika gāzts sociālistu prezidents Salvadors Aljende un pie varas nāca ģenerālis Augusto Pinočets.
Tomēr amatpersonas 2011.gadā sāka izmeklēt versiju, ka Nerudu noindējuši Pinočeta režīma aģenti, kā to apgalvojis dzejnieka šoferis.
Neruda 1971.gadā ieguva Nobela balvu literatūrā. Plašu atzinību iemantojusi Nerudas mīlas dzeja, kā arī viņa "Canto General" ("Galvenā dziesma") - episkā poēma par Dienvidamerikas vēsturi un tās tautām.
Čīles tieslietu struktūras sāka izmeklēšanu par dzejnieka nāves apstākļiem 2011.gada jūnijā, reaģējot uz Komunistiskās partijas, kuras biedrs bija Neruda, iesniegumu.
Līdzās šofera apsūdzībām sūdzībā tika minēts arī liecinieku teiktais, ka Neruda bijis pie labas veselības un ka tā pasliktinājusies tikai dienu pirms viņa nāves.
Liecinieki arī teikuši, ka Nerudam nav bijis nekādu simptomu, kādi parasti mēdz būt vēža pēdējai stadijai.
Nerudas padomdevējs Manuels Araja sacījis, ka dzejnieks nomiris pēc tam, kad Santjago slimnīcā "Santa Maria" atbilstoši šofera liecībām dažas dienas pēc Pinočeta apvērsuma saņēmis aizdomīgu poti.
Arajas apsūdzības pamudinājušas Komunistisko partiju vērsties pie varasiestādēm ar sūdzību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!