Krievijas noteikusi aizliegumu tās teritorijā iebraukt 18 ASV pilsoņiem, šādi reaģējot uz ASV piektdien noteiktajām sankcijām 18 cilvēkiem, kas iekļauti tā dēvētajā "Magņitska sarakstā" par cilvēktiesību pārkāpumiem.
Kā norādīts Krievijas Ārlietu ministrijas mājaslapā, sarakstā ir ASV pilsoņi, kas saistīti ar cilvēku spīdzināšanu Gvantanamo cietumā, kā arī personas, kas saistītas ar Krievijas pilsoņu cilvēktiesību un brīvību ierobežošanu ārvalstīs.
ASV izveidotajā sarakstā nav augstu amatpersonu, 16 iekļautās personas ir tieši saistītas ar korupcijas apkarotāja Sergeja Magņitska lietu. To vidū ir izmeklētāji, tiesneši, dažādas varasiestāžu amatpersonas.
Sarakstā iekļautās personas nedrīkstēs iebraukt ASV, turklāt arī tiks iesaldēti viņu Savienoto Valstu aktīvi. ASV Finanšu ministrijas noteiktās sankcijas arī aizliedz amerikāņu uzņēmējiem sadarboties ar sarakstā iekļautajām personām.
Sankcijas noteiktas cilvēkiem no Krievijas, Ukrainas, Azerbaidžānas un Uzbekistānas.
"Krievijas jurista Sergeja Magņitska nāve pirmstiesas apcietinājumā Maskavā bija traģēdija, un izmeklēšana par viņa nāvi nav devusi redzamu rezultātu," pavēstīja augsta ranga ASV amatpersona. "Joprojām ir nesodītas Krievijas amatpersonas, kas tieši iesaistītas Magņitska ieslodzīšanā, un cietuma amatpersonas, kuras iesaistītas vairumā lēmumu, kas noveda pie viņa nāves."
Paralēli tam ir izveidots arī slepens "Magņitska saraksts", kurā, kā vēsta ASV mediji, atrodas diezgan labi zināmi Krievijas ierēdņi. Avīze "The New York Times", atsaucoties uz cilvēkiem, kas lasījuši slepeno sarakstu, ziņo, ka viens no tajā iekļautajiem ir Čečenijas līderis Ramzans Kadirovs.
Jau vēstīts, ka ASV Kongresa pieņemto "Magņitska saraksta" likumu prezidents Baraks Obama parakstīja 14.decembrī.
Magņitskis mira 2009.gada novembrī pēc 358 pirmstiesas aizturēšanas centrā pavadītām dienām. Viņu arestēja pēc tam, kad viņš bija apvainojis vairākas Krievijas amatpersonas liela mēroga korupcijā un Krievijas budžeta apzagšanā. Magņitskim tika liegta pienācīga medicīniskā aprūpe, un viņš mira astoņas dienas pirms termiņa, kad viņš būtu bijis jāatbrīvo vai jātiesā.
Magņitskis savulaik atklāja, ka no valsts budžeta 5,4 miljardus rubļu (93 miljonus latu) izzaguši tiesībsargājošo iestāžu līdzstrādnieki, kas atriebjoties organizēja jurista kriminālvajāšanu, par šīs naudas izsaimniekošanu apsūdzot pašu Magņitski.
Aktīvisti šo gadījumu nodēvējuši par vienu no kliedzošākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Krievijā pēdējo gadu laikā, apgalvojot, ka Magņitski pameta nomirt amatpersonas, kuru noziedzīgos nodarījumus viņš uzdrošinājies atmaskot.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
