Ziemeļkoreja svētdien noraidījusi Dienvidkorejas piedāvājumu pārrunāt abu valstu kopīgi izveidotā Kesonas industriālā parka turpmāko likteni.
Jau vēstīts, ka, spriedzei Korejas pussalā turpinot pieaugt, Ziemeļkoreja pirmdien paziņoja, ka izvedīs savus strādniekus no Kesonas industriālā parka un uz laiku slēgs šo kompleksu. Nākamajā dienā ziemeļkorejiešu strādnieki neieradās darbā Kesonas kompleksā, un kopš tā laika industriālais parks ir slēgts.
Seula ceturtdien aicināja Phenjanu "sēsties pie sarunu galda", lai vienotos par industriālā parka darbības atjaunošanu, taču komunistiskā valsts šo priekšlikumu svētdien noraidīja, to nodēvējot par "bezjēdzīgu un viltīgu" žestu, kas, pēc Ziemeļkorejas domām, esot tikai aizbildinājums Dienvidkorejas patiesajam nolūkam - iebrukt Ziemeļkorejā.
"Mēs to uztvērām kā tukšu, bezjēdzīgu rīcību," intervijā Ziemeļkorejas oficiālajai ziņu aģentūrai KCNA norādījis Ziemeļkorejas izveidotās Korejas miermīlīgas atkalapvienošanās komitejas pārstāvis, kā galveno iemeslu Phenjanas atteikumam sēsties pie sarunu galda minot Dienvidkorejas un ASV kopīgās militārās mācības un aicinājumu Ziemeļkorejai atteikties no kodolambīcijām.
"Ja Dienvidi patiesi nopietni vēlas sākt sarunas (..), tiem vispirms vajadzētu atteikties no konfrontējošās nostājas," norādījis komitejas pārstāvis.
Līdz šim Phenjana bija centusies, lai spriedze abu valstu attiecībās neskartu industriālā parka darbību, jo tas ir viens no svarīgākajiem tās ārvalstu valūtas avotiem. Šī ir pirmā reize, kad šis industriālais parks ticis slēgts.
2004.gadā dibinātajā Kesonas industriālajā parkā savas ražotnes izveidojuši 123 dienvidkorejiešu uzņēmumi, un tajā nodarbināti aptuveni 53 000 ziemeļkorejiešu.
Industriālais parks atrodas Ziemeļkorejā aptuveni desmit kilometru attālumā no robežas ar Dienvidkoreju.
2012.gadā Kesonas industriālā parka apgrozījums sasniedza 469,5 miljonus ASV dolāru, bet kopš 2004.gada kopējais apgrozījums bijis 1,98 miljardi dolāru.
Spriedze Korejas pussalā pakāpeniski pieaugusi, kopš Ziemeļkoreja decembrī izmēģināja tāla darbības rādiusa raķeti, bet februārī veica savu trešo kodolizmēģinājumu.
Phenjana pēdējo nedēļu laikā pastāvīgi izsaka draudus par iespējamo karadarbības sākšanu, tostarp draudot pielietot kodolieročus. Tiesa, eksperti apšauba komunistiskās valsts spējas savus draudus īstenot.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
