Paredzams, ka magoņu audzēšana paplašināsies ne tikai reģionos, kur tā notikusi jau 2012. gadā, bet arī jaunās platībās un vietās, kur tā bijusi pārtraukta.
"Opija audzēšana pieaug trešo gadu pēc kārtas un produkcijas daudzums tuvojas rekordaugstam līmenim," teikts ANO Narkotiku un noziedzības biroja ziņojumā.
Pieaugošā magoņu kultivācija atspoguļo gan valsts nestabilitāti, gan pastiprina bažas par nākotni, norādīts ziņojumā. Lielākas iespējas, ka zemnieks sāk nodarboties ar narkotiku audzēšanu, ir nemierīgos reģionos un vietās, kur nav nodrošināta palīdzība lauksaimniecībai.
Opija tirgotāji bieži labprāt nodrošina zemniekus ar sēklām, mēslojumu un pat avansa maksājumiem par magoņu audzēšanu, kas labi iedarbojas uz valsts neatbalstītiem zemniekiem.
No 34 Afganistānas provincēm tikai 14 ir "tīras no magonēm", 2010. gadā tādas bija 20. Sagaidāms, ka Afganistāna atkal varētu atjaunot savu statusu, kļūstot par 90% pasaules opija ražotāju. Pēdējo divu gadu laikā zemās ražas dēļ valsts veidoja 75% no pasaules opija tirgus.
Opija produkcijas samazināšanās izraisīja pamatīgu cenu celšanos, sasniedzot 300 dolārus (160 lati) par kilogramu. Cenas tagad ir kritušās par vairāk nekā 100 dolāriem (53 latiem), bet tās joprojām ir krietni augstākas par vēsturiskajām, mudinot magoņu audzēšanā iesaistīties arvien vairāk zemnieku, raksta "The Guardian".
Lai izskaustu narkotiku audzēšanu, ir jāsniedz atbalsts lauksaimnieku kopienām. Ziņojuma autori uzskata, ka magoņu audzēšanas apkarošanas programmas, kas nesniedz lauksaimniekiem tādus labumus, kā veselības aprūpi, izglītību un atbalstu citu kultūru audzēšanā, tikai palīdzēs "Taliban" kaujiniekus pārliecināt zemniekus par magoņu audzēšanas izdevīgumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!