Leģendārā Lielbritānijas premjerministre, dzelzs lēdija Mārgareta Tečere mira 8. aprīlī no triekas, būdama 87 gadus veca. Premjerministres bēres ar militāru ceremoniju notiks trešdien. Tečeres zārku uz zirgu vilktas lielgabala lafetes vedīs no Vestminsteras uz Svētā Pāvila katedrāli.
Uz bērēm uzaicināti vairāk nekā 2000 cilvēku, to skaitā visi dzīvie britu premjeri, ASV eksprezidenti un bijušais PSRS vadītājs Mihails Gorbačovs, kurš veselības problēmu dēļ pasākumā nepiedalīsies. Savu dalību ceremonijā ir apstiprinājusi Lielbritānijas karaliene Elizabete II un princips Filips.
Tečeres nāvi dažādi uztvēra viņas atbalstītāji un oponenti. Kamēr vieni nolika ziedus pie Tečeres nama Londonā, otri tikmēr līksmoja un uzsauc tostus par "raganas nāvi", vēsta aģentūra "Reuters".
Tečere bija neviennozīmīgi vērtēta figūra Lielbritānijas politikā, viņa bieži vien nebija gatava uz kompromisiem svarīgos jautājumos, turklāt viņas "valdīšanas stils" ar laiku noveda pie dumpja viņas pašas partijas rindās, atgādina BBC.
Arī pēc valdības vadītājas amata atstāšanas Tečere iesaistījās Lielbritānijas politiskajā dzīvē, piemēram, viņa iebilda pret ES Māstrihtas līgumu, komentēja ārpolitikas jautājumus un izdeva memuārus.
2001.gadā veselības pasliktināšanas dēļ viņa pakāpeniski mazināja savas sabiedriskas aktivitātes. Viņa pārcietusi vairākus mikroinsultus, tāpēc ārsti viņai iepriekš ieteikuši atturēties no publisko pasākumu apmeklēšanas.
2008.gadā Tečeres meita Kerola atklāja, ka bijusī premjerministre cieš no demences, kas pasliktināja viņas atmiņu.
Mārgareta Tečere dzimusi 1925. gada 13. oktobrī. Lielbritānijas valdības vadītājas amatu viņa ieņēma no 1979. līdz 1990. gadam.
Tečere mācījusies Oksfordas universitātē. 1959. gadā tika ievēlēta parlamentā, bet 1975. gadā tika ievēlēta par Konservatīvo partijas līderi. 1979. gada parlamenta vēlēšanās Konservatīvo partija uzvarēja un Tečere kļuva par premjerministri. Viņa demisionēja 1990. gadā.
Tečere centās mainīt Lielbritānijas ekonomisko situāciju, cīnīties ar inflāciju un bezdarbu, ekonomikas stagnāciju. Viņa sāka valsts uzņēmumu privatizāciju, liberalizēja darba tirgu, kam pretojās arodbiedrības. Liberālā ekonomiskā politika ieguva nosaukumu "tečerisms".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
