Brisele aicina ES nācijas ieviest bloka izstrādātos stingrākos likumus pret cilvēktirdzniecību, pretējā gadījumā attiecīgajām valstīm draudēs sankcijas.
EK norāda, ka tikai sešas dalībvalstis - Latvija, Čehija, Somija, Ungārija, Polija un Zviedrija - līdz noteiktajam termiņam 2013.gada 6.aprīlim savā nacionālajā likumdošanā ir ieviesusi ES regulas cilvēktirdzniecības apkarošanai. Vēl trīs valstis - Beļģija, Lietuva un Slovēnija - ir daļēji saskaņojušas likumdošanu.
EK pirmajā izdotajā ziņojumā par cilvēktirdzniecību norādīts, ka "mūsdienu verdzība" blokā pieņemas spēkā.
Laika posmā no 2008.-2010.gadam identificēto cilvēktirdzniecības upuru skaits 27 nāciju blokā pieaudzis par 18%, sasniedzot 23 632, teikts EK ziņojumā.
"Tā ir bēdīgā patiesība. Vīrieši, sievietes un bērni tiek pārdoti seksa un darba verdzībā, piespiesti slēgt laulības, strādāt par mājkalpotājiem, ubagot vai arī viņiem tiek izņemti orgāni nelegālai tirdzniecībai," paziņoja ES iekšlietu komisāre Sesīlija Malstrēma, uzsverot, ka "tas, par ko mēs zinām, ir tikai aisberga redzamā daļa".
Tajā pašā laikā par cilvēktirdzniecību notiesāto noziedznieku skaits apskatītajā laika posmā samazinājies par 13% un vairums dalībvalstu nav saskaņojušas nacionālo likumdošanu ar ES regulām, par kurām tika panākta vienošanās pagājušajā gadā.
Malstrēma aicināja ES dalībvalstis nekavējoties ieviest direktīvu cilvēktirdzniecības apkarošanai.
"Es nevilcināšos spert vajadzīgos soļus, lai tas tiktu izdarīts," brīdināja komisāre.
ES pirms diviem gadiem vienojās pastiprināt cīņu pret plaukstošo cilvēktirdzniecību, kas noziedzīgiem grupējumiem gadā ienes peļņu 2,5 miljardu eiro apmērā. Starp stingrākajiem pasākumiem ir cilvēktirdzniecības definīcijas paplašināšana, iekļaujot tajā seksuālu izmantošanu, vergu darbu, piespiedu ubagošanu un orgānu tirdzniecību, kā arī nosakot stingrākus soda mērus.
EK ziņojums par cilvēktirdzniecību ES liecina, ka no desmit upuriem septiņas ir sievietes. 12% no cilvēktirdzniecības upuriem ir meitenes, bet 3% zēni.
Vairāk nekā puse - 61% - no cilvēktirdzniecības upuriem ir no ES valstīm, visbiežāk no Rumānijas un Bulgārijas, bet upuri no valstīm ārpus ES visbiežāk ir no Nigērijas un Ķīnas.
62% no upuriem iesaistīti seksuālā verdzībā, bet piespiedu darbā iesaistīti 25% no upuriem. Pārējās izplatītākās cilvēktirdzniecības sfēras ir nelegāla orgānu tirdzniecība, upuru iesaistīšana noziedzīgās aktivitātēs un bērnu pārdošana.
ES jaunā direktīva paredz par cilvēktirdzniecību vismaz piecu gadu cietumsodu, bet smagākos gadījumos desmit gadu cietumsodu, ja noziegums ir pastrādāts pret bērnu, smagas vardarbības gadījumā vai noziedzīga grupējuma darbības gadījumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!