Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu mudinājis ievērot piesardzību saistībā ar starptautiskās sabiedrības aicinājumiem apbruņot Sīrijas nemierniekus, vienlaikus apliecinot, ka Telaviva patur tiesības bloķēt ieroču piegādes, ja tie varētu tikt vērsti pret Izraēlu.
Ja moderni ieroči nonāks islāmistu kaujinieku rokās, draudi reģiona drošībai kļūs citādāki, intervijā, kuru ceturtdien pārraidīja BBC, sacīja premjers.
"Mēs esam satraukti par to, ka ieroči, kuri ir radikāli savādāki, kas var izmainīt spēku samēru Tuvajos Austrumos, varētu nonākt šo teroristu rokās, un mēs vienmēr paturam sev tiesības rīkoties, lai nepieļautu, ka tas notiek," brīdināja Netanjahu.
"Nemiernieku apbruņošana raisa jautājumu - kādus nemierniekus un ar kādiem ieročiem. Mēs neesam agresīvi. Mēs nevēlamies militāru konfrontāciju, bet mēs esam gatavi sevi aizsargāt, ja radīsies tāda nepieciešamība, un es uzskatu, ka cilvēki saprot - tas, ko es saku, ir līdzsvaroti un nopietni," skaidroja premjers.
"Patlaban lielākais satraukums bruņojuma jomā mums ir par ieročiem, kas jau atrodas Sīrijā - tie ir pretgaisa aizsardzības ieroči, tie ir ķīmiskie ieroči un citi ļoti, ļoti bīstami ieroči, kas var izmainīt spēles noteikumus," sacīja Netanjahu.
"Tie izmainīs apstākļus, varas līdzsvaru Tuvajos Austrumos. Tie var radīt pasaules mēroga terorisma draudus. Tas noteikti ir mūsu interesēs - aizsargāt sevi, bet mēs arī uzskatām, ka tas ir citu valstu interesēs."
Izraēlas armijas štāba priekšnieks Bennijs Gancs šonedēļ jau brīdināja par riskiem, kas izriet no kaimiņvalstī Sīrijā notiekošā pilsoņkara.
"Nemiernieki patlaban ir iesaistīti kaujās pret [Sīrijas] prezidentu Bašaru al Asadu," Izraēlas armijas radio sacīja Gancs.
"Tomēr ir skaidrs, ka būs vēl arī otrs karš, iespējams, [Asada oponentu] starpā, vai, iespējams, vērsts pret mums. Es uzskatu, ka tie abi notiks vienlaicīgi," viņš norādīja.
ANO lēš, ka Sīrijas konfliktā dzīvību zaudējuši aptuveni 70 000 cilvēku. Valsti pametuši 1,2 miljoni bēgļu, bet pašā Sīrijā pārvietoto personu skaits jau sasniedzis četrus miljonus.
Kā Damaskas, tā opozīcijas pārstāvji izteikušies, ka apsver miera sarunu iespēju, tomēr nekādas naidīgo pušu tikšanās pagaidām nav izdevies sarīkot.
Oficiāli Izraēlas un Sīrijas starpā joprojām ir karš, tomēr ap abu valstu starpā noteikto pamiera līniju jau gadiem ilgi pamatā valdījis miers.
Sākoties nemieriem Sīrijā 2011.gada martā, Izraēlas amatpersonas publiski tikpat kā neizteicās par šo konfliktu, tostarp eksperti norādīja, ka Sīrijas prezidenta Bašara al Asada gāšana Izraēlai nāktu par sliktu.
Savukārt pērn pavasarī un vasarā Izraēlas politiķi vairākkārt tika izteikušies, ka Asada krišana ir laika jautājums, piedāvājuši humāno palīdzību un pauduši cerību, ka Damaskas režīma sabrukums vājinās arī Izraēlas lielākā ienaidnieka - Irānas - pozīcijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!