Reaģējot uz ziņām, ka aizdomās par sprādzienu sarīkošanu Bostonas maratona laikā tiek turēti aizdomās divi čečenu izcelsmes imigranti, Krievija un ASV sestdien vienojušās padziļināt sadarbību cīņā pret terorismu, paziņojis Kremlis.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins esot telefoniski sazinājies ar savu ASV kolēģi Baraku Obamu, lai vēlreiz izteiktu līdzjūtību un pārrunātu ciešāku abu valstu sadarbību drošības jautājumos pirms 2014.gadā gaidāmajām ziemas olimpiskajām spēlēm Sočos.
"Abas puses uzsvēra savu ieinteresētību ciešākas sadarbības atbalstīšanā starp Krievijas un ASV īpašajiem dienestiem cīņā pret starptautisko terorismu," teikts Kremļa izplatītajā paziņojumā.
"Domāju, ka kontakti tiks uzturēti starp mūsu izlūkdienestiem," uzstājoties televīzijā, piebildis Putina pārstāvis Dmitrijs Peskovs.
Arī Baltais nams izplatījis paziņojumu, kurā teikts, ka Obama pateicies Putinam par izteikto līdzjūtību "un augstu novērtējis ciešo sadarbību, kuru Savienotās Valstis saņēmušas no Krievijas pretterorisma jomā, arī pēc Bostinas uzbrukuma".
"Abi līderi vienojās turpināt mūsu sadarbību pretterorisma un drošības jautājumos," norāda Baltais nams.
Kā ziņots, par sprādzienu sarīkošanu Bostonā aizdomās tiek turēti divi čečenu izcelsmes imigranti - brāļi Tamerlans un Džohars Carnajevi.
26 gadus veco Tamerlanu policija nošāva naktī uz piektdienu Bostonas priekšpilsētā Votertaunā, bet jaunāko brāli - 19 gadus veco Džoharu pēc plašas vajāšanas operācijas varasiestādēm izdevās aizturēt piektdienas vakarā. Šobrīd Džohars Carnajevs smagā stāvoklī atrodas slimnīcā.
Tikmēr analītiķi norāda, ka sadarbība starp ASV un Krievijas izlūkdienestiem ir vāja, pateicoties abu valstu saspīlētajām attiecībām, kā arī tāpēc, ka Vašingtona bažījas par Maskavas nolūkiem cīņu pret terorismu izmantot kā aizsegu savu politisko pretinieku vajāšanai.
Taču krievu eksperti uzskata, ka pēc Bostonas terora akta tas mainīšoties.
"Galvenā mācība, kuru Savienotajām Valstīm jāgūst no visa šī, ir tas, ka viņiem savā cīņā pret terorismu jāstiprina sadarbība ar Krieviju," norādījis Maskavā iznākošā žurnāla "Nacionaļnaja Oborona" redaktors Igors Korotčenko. "Ņemot vērā Bostonas terora akta saknes, Savienotajām Valstīm jābūt ieinteresētām informācijas apmaiņā starp abiem izlūkdienestiem."
Savukārt Krievijas parlamenta starptautisko lietu komisijas pārstāvis Aleksejs Puškovs uzskata, ka Bostonas notikumi liks Vašingtonai arī mīkstināt savu kritiku, kas līdz šim izskanējusi par Maskavas īstenoto politiku Ziemeļkaukāzā.
Viņš norādījis, ka krievi jau iepriekš brīdinājuši amerikāņus, ka tie "atbalsta terorisma sēklas".
"Taču amerikāņi nevēlējās klausīties," uzsvēris Puškovs. "Tas tagad var būt plus."
Tajā pašā laikā citi eksperti norāda, ka Krievija šobrīd apsteidz ASV interneta uzraudzībā, jo Savienotajās Valstīs ir pārāk liberāli likumi.
Ietekmīgie drošības jautājumu eksperti Andrejs Soldatovs un Irina Borogana interneta laikrakstā "Ježedņevnij Žurnal" publicētajā rakstā uzsver, ka Krievijas Federālais drošības dienests (FDD) jau kopš 2010.gada uzmanīgi seko sociālajiem medijiem, kamēr ASV sākušas to darīt tikai divus gadus vēlāk.
Abi eksperti piebilst, ka kopš 2004.gada, kad abas valstis vienojās par sadarbību drošības jautājumos, ASV un Krievijas izlūkdienesti veikuši tikai vienu kopīgu operāciju.
"Šķiet, ASV izlūkdienestam steidzami jāpārskata savs sadarbības līmenis ar Krievijas drošības aģentūrām," uzsver Soldatovs un Bogorana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
