Sīrijas valdības spēki cīņās pret nemierniekiem ir pielietojuši ķīmiskos ieročus, iespējams, nervu gāzi, atsaucoties uz Izraēlas armijas izlūkdienesta otrdien paziņoto, vēsta aģentūra "Reuters".
Par nāvējošās gāzes iespējamo pielietošanu liecina upuru fotogrāfijās, kurās redzami cilvēki, kam no mutēm nāk ārā putas un skolēni ar krampjos sarautiem muskuļiem, paziņoja brigādes ģenerālis Itai Bruns.
"Cik mēs saprotam, tur ir pielietoti letāli ķīmiskie ieroči. Kādi ķīmiskie ieroči? Iespējams, zarīns," ģenerāļa teikto pārraidīja Izraēlas Armijas radio.
Par ķīmisko ieroču uzbrukumiem nemierniekiem, kas notikuši vairākas reizes dažu pēdējo mēnešu laikā, atbildīgi ir Sīrijas valdības spēki, teikts runas atšifrējumā.
Sīrijas valdība un bruņotie nemiernieki martā apsūdzēja viens otru par ķīmisko uzbrukumu pie ziemeļu pilsētas Alepo.
Sīrijas valdība oficiāli aicināja ANO izveidot izmeklēšanas komisiju, kas pārbaudītu ziņas par ķīmisko ieroču pielietošanu. ANO inspektoru komanda aprīļa sākumā jau bija gatava sākt darbu, bet Damaska neakceptēja tās sastāvu.
Tiek uzskatīts, ka Sīrijas valdības rīcībā ir liels ķīmisko ieroču krājums. Šo bīstamo ieroču liktenis vieš nopietnas bažas. Ārvalsti baidās, ka bezizejas apstākļos režīmā spēki var likt šos ieročus lietā, tāpat pamatots ir uztraukums, ka bīstamais bruņojuma var nonākt radikālu un teroristisku grupējumu rokās.
ASV iepriekš ir norādījusi, ka ķīmisko ieroču pielietošana būtu "sarkanā līnija", kas liktu apsvērt iejaukšanos Sīrijas konfliktā.
Pirmdien ASV aizsardzības ministrs Čaks Heigels vizītes laikā Izraēlā norādīja, ka ASV izlūkdienesti joprojām pārbauda, vai Sīrijas pilsoņu karā ir pielietoti ķīmiskie ieroči.
Sīrijas konflikts turpinās kopš 2011. gada marta. Tautas sacelšanās pret valdošos iekārtu pāraugusi bruņotā nemiernieku un prezidenta Bašara al Asada režīma cīņā. Saskaņā ar ANO aplēsēm, konfliktā bojā gājuši ir aptuveni 70 000 cilvēku. Miljons sīriešu ir devušies bēgļu gaitās uz ārvalstīm, vēl aptuveni 2,5 miljoni meklē patvērumu valsts iekšienē.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
Rietumvalstis, kura vēlās Asada režīma krišanu, ir noraizējušās par radikālo islāmistu pieaugošo lomu Sīrijas konfliktā, kas tikai padziļina reliģiskās nesaskaņas reģionā. Diplomātiskie risinājumi krīzes pārvarēšanai līdz šim nav devuši rezultātus.
Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijas Sīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna. Pēc sava piedāvātā miera plāna izgāšanās, kurš paredzēja vardarbības pārtraukšanu un sarunu sākšanu starp opozīciju un valdību, savu amatu pameta ANO un Arābu līgas īpašais sūtnis Sīrijas jautājumos Kofi Annans.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
