Delfi foto misc. - 25469
Foto: AP/Scanpix
Simtiem eiropiešu pašlaik Sīrijā kopā ar nemierniekiem cīnās pret prezidenta Bašara al Asada spēkiem, raidsabiedrībai BBC atklāja Eiropas Savienības (ES) pretterorisma koordinators Žils de Kerkovi.

Sīrijā pašlaik karo aptuveni 500 eiropiešu, lēš eksperts. Izlūkošanas dienesti ir noraizējušies, ka daļa no šiem karotājiem varētu pievienoties ar "Al Qaeda" saistītiem grupējumiem, un, atgriežoties Eiropā, rīkot teroristu uzbrukumus.

Visvairāk ES brīvprātīgo karotāju uz Sīriju devušies no Lielbritānijas, Īrijas un Francijas, uzskata pretterorisma eksperts.

"Ne visi no viņiem ir radikāli, kad dodas prom, bet, visticamāk, daudzi no viņiem tur radikalizēsies un tiks apmācīti," BBC citē Kerkovi.

Izmeklēšanu par karotāju došanos uz Sīriju ir pastiprinājuši izlūkošanas dienesti visā ES, norāda BBC. Lielbritānijā un Beļģijā amatpersonas cenšas noskaidrot, kā notiek brīvprātīgo rekrutēšana.

Nīderlandē ir paaugstināts terora draudu līmenis bažās, ka valstī var atgriezties uz Sīriju devušies un stipri radikalizējušies iedzīvotāji.

"Delfi", atsaucoties uz aģentūru LETA, jau vēstīja, ka Londonas augstskolas pētījumā noskaidrots, ka Sīrijā karojuši līdz 600 Eiropas džihādistu.

Sīrijas konflikts turpinās kopš 2011. gada marta. Tautas sacelšanās pret valdošos iekārtu pāraugusi bruņotā nemiernieku un prezidenta Bašara al Asada režīma cīņā. Saskaņā ar ANO aplēsēm, konfliktā bojā gājuši ir aptuveni  70 000 cilvēku. Miljons sīriešu ir devušies bēgļu gaitās uz ārvalstīm, vēl aptuveni 2,5 miljoni meklē patvērumu valsts iekšienē.

Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.

Rietumvalstis, kura vēlās Asada režīma krišanu, ir noraizējušās par radikālo islāmistu pieaugošo lomu Sīrijas konfliktā, kas tikai padziļina reliģiskās nesaskaņas reģionā. Diplomātiskie risinājumi krīzes pārvarēšanai līdz šim nav devuši rezultātus.

Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijas Sīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna. Pēc sava piedāvātā miera plāna izgāšanās, kurš paredzēja vardarbības pārtraukšanu un sarunu sākšanu starp opozīciju un valdību, savu amatu pameta  ANO un Arābu līgas īpašais sūtnis Sīrijas jautājumos Kofi Annans.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!