Sīrijā sagrauts slavens 11. gadsimta minarets  (25)

Internetā publicētajās fotogrāfijās redzams, ka Umaijada mošejas 11. gadsimtā celtā minareta vietā ir gruvešu kaudze. Citas mošejas kompleksa daļas, kas pārsvarā datētas ar 12. gadsimtu, ir ložu un šāviņu bojātas.

UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā mošeja kopš gada sākuma atrodas pret valdību karojošo nemiernieku rokās. Pagājušā gada oktobrī UNESCO aicināja aizsargāt par "vienu no skaistākajām mošejām musulmaņu pasaulē" dēvēto objektu.

Valsts ziņu aģentūra "Sana", atsaucoties uz amatpersonām, vēsta, ka torni apzināti uzspridzinājuši ar starptautisko teroristu tīklu "Al Qaeda" saistītie grupējuma "Al Nusra" fronte kaujinieki.

Tikmēr kāds vietējais aktīvists stāsta, ka 45 metrus augsto torni sagrāvusi režīma spēku tanku uguns, informē aģentūra AFP.

Ilgstošajās cīņās, kurās bruņotie nemiernieki cenšas gāzt prezidenta Bašara al Asada valdību, Umaijada mošeja jau ir cietusi būtiskus zaudējumus. No kompleksa ir izlaupīta daļa senu artefaktu, pazudusi esot arī kaste, kurā it kā atrodas pravieša Muhameda matu šķipsna, liecina izskanējušās ziņas.

Nemiernieki norāda, ka ir paglābuši un noslēpuši senu Korāna manuskriptu.

Sīrijas ziemeļu pilsēta Alepo, kas ir valsts saimnieciskais centrs, jau ilgi ir sadalīta starp bruņotajiem nemierniekiem un režīma spēkiem, nevienai pusei nespējot gūt būtisku pārsvaru un pilnībā pārņemt pilsētu.

Šonedēļ nemiernieki ir ieņēmuši galveno militāro posteni pie armijas lidlauka Alepo apkārtnē, un turpinās cīņa par objektu. Lidlauka zaudēšana būtu smags trieciens valdības spēkiem, kas valsts ziemeļos ir atkarīgi no gaisa apgādēm.

Jau vēstīts, ka aprīlī nemieros sagrauts arī Omari mošejas minarets Sīrijas dienvidu pilsētā Derā. Divus gadus ilgušā konflikta laikā Omari mošeja bija pulcēšanās vietā pret valdību nosakņotajiem iedzīvotājiem un demonstrāciju centrs. Nemieru sākumā mošeju kādu brīdi izmantoja par ievainoto demonstrantu hospitāli.

Omari mošeja bija pirmā vieta, kur 2011. gada martā sapulcējās iedzīvotāji, lai protestētu pret vairāku pusaudžu aizturēšanu un iespējamo spīdzināšanu. Minētos jauniešus valdības drošības spēki bija aizturējuši par to, ka viņi uz sienas uzkrāsoja pret prezidenta Bašara al Asada valdīšanu vērstu saukli. Miermīlīgas demonstrācijas, kas turpinājās katru nedēļu, izplatījās pa visu valsti.

Sīrijas konflikts turpinās kopš 2011. gada marta. Tautas sacelšanās pret valdošos iekārtu pāraugusi bruņotā nemiernieku un prezidenta Bašara al Asada režīma cīņā. Saskaņā ar ANO aplēsēm, konfliktā bojā gājuši ir aptuveni  70 000 cilvēku. Miljons sīriešu ir devušies bēgļu gaitās uz ārvalstīm, vēl aptuveni 2,5 miljoni meklē patvērumu valsts iekšienē.

Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.

Rietumvalstis, kura vēlās Asada režīma krišanu, ir noraizējušās par radikālo islāmistu pieaugošo lomu Sīrijas konfliktā, kas tikai padziļina reliģiskās nesaskaņas reģionā. Diplomātiskie risinājumi krīzes pārvarēšanai līdz šim nav devuši rezultātus.

Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijas Sīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna. Pēc sava piedāvātā miera plāna izgāšanās, kurš paredzēja vardarbības pārtraukšanu un sarunu sākšanu starp opozīciju un valdību, savu amatu pameta  ANO un Arābu līgas īpašais sūtnis Sīrijas jautājumos Kofi Annans.