ASV Apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Mārtins Dempsijs ceturtdien paziņojis, ka amerikāņu karavīri ir gatavi rīkoties, ja Ziemeļkoreja pārvērstu savus kareivīgos vārdus darbos.
Viesojoties Japānā, Dempsijs norādīja, ka pašreiz ASV cenšas pārliecināt Ziemeļkoreju atturēties no tālākām provokācijām.
Uzrunājot karavīrus vienā no ASV bāzēm Japānā, Dempsijs galvoja, ka Savienotās Valstis kopā ar Japānu ir apņēmušās aizsargāt savus pilsoņus un objektus.
Jau vēstīts, ka spriedze Korejas pussalā pakāpeniski pieaugusi, kopš Ziemeļkoreja decembrī izmēģināja tāla darbības rādiusa raķeti, bet februārī veica savu trešo kodolizmēģinājumu. Phenjana pēdējo nedēļu laikā pastāvīgi izteikusi draudus par iespējamo karadarbības sākšanu, tostarp draudot pielietot kodolieročus.
Tiesa, pēdējo dienu laikā Ziemeļkoreja sākusi runāt par iespējamo dialogu, šādi reaģējot uz ASV un Dienvidkorejas aicinājumiem uz sarunām.
Pirms vizītes Japānā Dempsijs apmeklēja arī Dienvidkoreju un Ķīnu, kur tikās ar valsts armijas amatpersonām un prezidentu Sji Dzjiņpinu.
Dempsijs norādīja, ka ASV vēlas ciešākas attiecības ar Ķīnu, bet vienlaikus atkārtoti uzsvēra, ka ASV ir pilnībā gatavas aizsargāt Japānu.
Sarunās ar Ķīnas amatpersonām "tēma bija mūsu abu centieni pēc jaunām, citādākām un labākām attiecībām. Bet šīm attiecībām jātuvojas kontekstā ar citiem mūsu pienākumiem un aliansēm reģionā," atzīmēja Dempsijs.
"Vai mēs iztirgosim savas attiecības ar Japānu, lai iegūtu stiprākas attiecības ar Ķīnu? Atbilde ir - nē. Tās nemainīsies," viņš piebilda.
Japānas premjerministrs Sindzo Abe otrdien solīja "ar spēku izraidīt" visus ķīniešus, kas atļausies ierasties Senkaku salās, kuras pārvalda Japāna, bet uz kurām pretenzijas izvirzījusi arī Ķīna.
Ar šādu paziņojumu premjers nāca klajā īsi pēc tam, kad salu ūdeņos iegāja deviņi Ķīnas valdības kuģi.
Tas ir lielākais Ķīnas kuģu skaits, kāds iegājis salu ūdeņos kopš septembra, kad Japānas valdība iegādājās salas no privātiem īpašniekiem.
Ķīnieši Senkaku arhipelāgu dēvē par Djaoju salām. Tās atrodas 400 kilometru attālumā no Japānai piederošās Okinavas salas galvaspilsētas Nahas un 200 kilometru attālumā no Taivānas.
Atbilstoši Pekinas versijai šīs salas ķīnieši atklājuši jau XIV gadsimtā, bet Japāna tās ieguvusi 1885.gadā noslēgtā "netaisnīgā" Šimonoseki līguma gaitā. Pēc Otrā pasaules kara Japāna zaudēja visas teritorijas, ko tā bija ieguvusi kopš XIX gadsimta beigām, un Senkaku salas nokļuva ASV jurisdikcijā.
1972.gadā ASV atdeva salas Japānai, bet Ķīna šo lēmumu atteicās atzīt.
Interese par salām pieaugusi pēc tam, kad šelfā tika uzietas lielas dabasgāzes rezerves.
Uz tām pretendē arī Taivāna.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
