Spēcīgā sprādzienā, kas otrdien satricināja Sīrijas galvaspilsētas Damaskas centru, gājuši bojā vismaz 13 cilvēki un daudzi citi ir ievainoti, atsaucoties uz vietējiem medijiem un aktīvistiem, vēsta raidsabiedrība BBC.
Sprādziens noticis laukumā centrālajā Mardžes rajonā, starp bojāgājušajiem ir gan drošības spēku pārstāvji, gan civiliedzīvotāji. Pēc sprādziena apkārtnē bijusi dzirdama apšaude.
Valsts televīzijas pārraidītajos kadros bijuši redzami ievainoti cilvēki, biezi dūmi, degošas automašīnas un ēku izsistie stikli. Sprāgstvielas bijušas ievietotas automašīnā, medijus informēja opozīciju atbalstošā organizācija "Sīrijas Cilvēktiesību observatorija".
Eksplozijas vietas tuvumā atrodas viesnīca, iepirkšanās centrs un Iekšlietu ministrijas ēka. Nav skaidrs, kas ir bijis sprādziena mērķis un organizatori, bet tas norāda, ka divus gadus ilgstošajā valdības un nemiernieku konfliktā Damaskas centra iedzīvotāji vairs nevar justies droši, norāda BBC.
Pirmdien Damaskā notika pret Sīrijas premjerministru Vaelu al Halki vērsts sprādziens, kurā gāja bojā seši cilvēki. Pats ministrs eksplozijā necieta.
Nemiernieki un valdības spēki Damaskas apkārtnē cīnās jau mēnešiem, bet neviena no pusēm nav guvusi nozīmīgu pārākumu pār pretinieku. Atsevišķi analītiķi iepriekš ir norādījuši, ka nemierniekiem nav tādu resursu, lai spētu ieņemt labi nocietināto galvaspilsētas centru, kas ir prezidenta Bašara al Asada režīma cietoksnis.
Nav zināms, kas organizējis pēdējās dienās notikušos sprādzienus - lielākā bruņoto nemiernieku organizācijas "Brīvās Sīrijas armija" (BSA), spēcīgā ar teroristu tīklu "Al Qaeda" saistītā grupa "Al Nusra" fronte, vai kāds cits grupējums.
Tikmēr daži opozicionāri teroraktu organizēšanā apsūdz prezidenta Asada valdību, kura tādā veidā cenšoties norādīt, ka valstī notiek cīņa pret terorismu.
Sīrijas konflikts turpinās kopš 2011. gada marta. Tautas sacelšanās pret valdošos iekārtu pāraugusi bruņotā nemiernieku un prezidenta Bašara al Asada režīma cīņā. Saskaņā ar ANO aplēsēm, konfliktā bojā gājuši ir aptuveni 70 000 cilvēku. Miljons sīriešu ir devušies bēgļu gaitās uz ārvalstīm, vēl aptuveni 2,5 miljoni meklē patvērumu valsts iekšienē.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.
Rietumvalstis, kura vēlās Asada režīma krišanu, ir noraizējušās par radikālo islāmistu pieaugošo lomu Sīrijas konfliktā, kas tikai padziļina reliģiskās nesaskaņas reģionā. Diplomātiskie risinājumi krīzes pārvarēšanai līdz šim nav devuši rezultātus.
Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijas Sīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna. Pēc sava piedāvātā miera plāna izgāšanās, kurš paredzēja vardarbības pārtraukšanu un sarunu sākšanu starp opozīciju un valdību, savu amatu pameta ANO un Arābu līgas īpašais sūtnis Sīrijas jautājumos Kofi Annans.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
