Delfi foto misc. - 24220
Foto: AFP/Scanpix
Izraēlas bruņotie gaisa spēki naktī uz piektdienu bombardējuši Sīrijas teritorijā ieroču transporta kolonnu, kas bijusi ceļā uz grupējuma "Hizbollah" nometni kaimiņos esošajā Libānā. Vairāki informācijas avoti ārvalstu medijiem apstiprinājuši, ka, domājams, ka transporta kolona esot pārvadājusi ar ķīmisko ieroču palaišanas sistēmām saistītus materiālus, ziņo raidsabiedrība CNN.

Vašingtonas amatpersonas CNN un televīzijas kanālam Fox News uzsvērušas, ka Izraēlas lidmašīnas nav ielidojušas Sīrijas gaisa telpā, bet gan mērķi bombardējušas no valsts pierobežas zonas. Baltais nams un Pentagons šīs ziņas komentēt pagaidām atteicies. Savukārt Izraēlas valdība uzbrukumu neapstiprina. 

Tiek uzskatīts, ka Sīrijas valdības rīcībā ir liels ķīmisko ieroču krājums. Šo bīstamo ieroču liktenis vieš nopietnas bažas. Ārvalsti baidās, ka bezizejas apstākļos režīmā spēki var likt šos ieročus lietā, tāpat pamatots ir uztraukums, ka bīstamais bruņojuma var nonākt radikālu un teroristisku grupējumu rokās.

ASV iepriekš ir norādījusi, ka ķīmisko ieroču pielietošana būtu "sarkanā līnija", kas liktu apsvērt iejaukšanos Sīrijas konfliktā.

Pirmdien ASV aizsardzības ministrs Čaks Heigels vizītes laikā Izraēlā norādīja, ka ASV izlūkdienesti joprojām pārbauda, vai Sīrijas pilsoņu karā ir pielietoti ķīmiskie ieroči.

Sīrijas konflikts turpinās kopš 2011. gada marta. Tautas sacelšanās pret valdošos iekārtu pāraugusi bruņotā nemiernieku un prezidenta Bašara al Asada režīma cīņā. Saskaņā ar ANO aplēsēm, konfliktā bojā gājuši ir aptuveni  70 000 cilvēku. Miljons sīriešu ir devušies bēgļu gaitās uz ārvalstīm, vēl aptuveni 2,5 miljoni meklē patvērumu valsts iekšienē.

Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.

Rietumvalstis, kura vēlās Asada režīma krišanu, ir noraizējušās par radikālo islāmistu pieaugošo lomu Sīrijas konfliktā, kas tikai padziļina reliģiskās nesaskaņas reģionā. Diplomātiskie risinājumi krīzes pārvarēšanai līdz šim nav devuši rezultātus.

Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijas Sīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna. Pēc sava piedāvātā miera plāna izgāšanās, kurš paredzēja vardarbības pārtraukšanu un sarunu sākšanu starp opozīciju un valdību, savu amatu pameta  ANO un Arābu līgas īpašais sūtnis Sīrijas jautājumos Kofi Annans.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!