Sīrijā atslēgts internets  (9)

Interneta pakalpojumu sniedzējs "Google" paziņoja, ka kompānijas pakalpojumi Sīrijā kļuvuši nepieejami ap 21:45 pēc vietējā laika. Par interneta savienojuma zudumu ziņoja arī interneta izsekošanas kompānijas "Renesys", "Akamai" un "BGPmon".

"Izskatās, ka Sīrija lielā mērā ir pazudusi no interneta," savā blogā tīmeklī rakstīja "Umbrella Security Labs" vecākais tehnoloģiju speciālists Dans Hubards.

Tāpat nav pieejama valsts ziņu aģentūras un vairākas valdības vietnes. CNN komanda Sīrijā nespēja pieslēgties tīmeklim kādā Damaskas viesnīcā, kuras personāls paskaidrojis, ka internets nav visā pilsētā.

Opozīcijas aktīvisti ziņo par interneta pārrāvumiem Damaskā un visā valstī, norādot, ka sakaru atslēgšana var būt draudoša zīme. Tomēr interneta pazušanas iemesli nav skaidri.

Līdzīga situācija, kad valstī pazuda interneta sakari, bija novembrī. Toreiz izskanēja ziņas, ka internetu valdība varētu būt atslēgusi apzināti, vai arī tas pazudis kaujās bojātās infrastruktūras dēļ.

ASV vēstnieks Sīrijā Roberts Fords raidsabiedrībai CNN skaidroja, ka Damaska gadiem seko aktivitātēm internetā un jau iepriekš ir bijuši tā atslēgšanas gadījumi. Režīma drošības spēki ar Irānas palīdzību internetā izsekojot opozīcijas aktīvistus.

Tieši tāpēc nemierniekiem ļoti svarīga neletālā palīdzība, kurā liels uzsvars tiek likts uz komunikācijas ekipējumu, skaidroja vēstnieks.

Tehnoloģijas kā ieroci Sīrijas konfliktā pielieto abas puses. Opozīcijas aktīvisti izmanto sociālos medijus, lai ziņotu par vardarbību valstī, bet valdības labā strādājoša hakeru grupa "Sīrijas elektroniskā armija", kuru uzbrukuma mērķis ir ziņu organizācijas un aktīvisti.

Sīrijas konflikts turpinās kopš 2011. gada marta. Tautas sacelšanās pret valdošos iekārtu pāraugusi bruņotā nemiernieku un prezidenta Bašara al Asada režīma cīņā. Saskaņā ar ANO aplēsēm, konfliktā bojā gājuši ir aptuveni  70 000 cilvēku. Vairāk nekā miljons sīriešu ir devušies bēgļu gaitās uz ārvalstīm, vēl aptuveni 4,2 miljoni meklē patvērumu valsts iekšienē.

Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.

Rietumvalstis, kura vēlās Asada režīma krišanu, ir noraizējušās par radikālo islāmistu pieaugošo lomu Sīrijas konfliktā, kas tikai padziļina reliģiskās nesaskaņas reģionā. Diplomātiskie risinājumi krīzes pārvarēšanai līdz šim nav devuši rezultātus.

Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijas Sīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna. Pēc sava piedāvātā miera plāna izgāšanās, kurš paredzēja vardarbības pārtraukšanu un sarunu sākšanu starp opozīciju un valdību, savu amatu pameta  ANO un Arābu līgas īpašais sūtnis Sīrijas jautājumos Kofi Annans.