Serbija: Kosovas serbiem ir jāpieņem vienošanās  (3)

"Es nesaku, ka vienošanās ir laba, bet šajos apstākļos mēs nevaram dabūt neko labāku," Viciča teikto tikšanās laikā ar serbu pašvaldību pārstāvjiem Kosovā citē aģentūra AFP.

Kosova 2008. gadā pasludināja neatkarību no Serbijas, bet provinces serbi joprojām atsakās atzīt Prištinas varu. Ar ES starpniecību aprīlī panāktā vienošanās paredzēta, lai uzlabotu Belgradas un Prištinas attiecības.

"Es varu nosaukt daudz iemeslus, lai pretotos līgumam, bet ir arī nozīmīgs aspekts par labu tam. Tā ir vienīgā iespēja Serbijai izdzīvot, pastāvēt un palikt vienotai, meklējot ceļu uz labāku nākotni," uzsvēra amatpersona.

Briselē panāktā vienošanās, kas ir apbēdinājusi Kosovas serbus, nenozīmē, ka Serbija atzīst Kosovu kā neatkarīgu valsti, tomēr tā paredz, ka Belgrada atzīst Prištinas juridiskās tiesības pār visu Kosovu.

Serbijas un Kosovas līgumā 15 punktos formulēti pamatprincipi, kas garantē nosacītu autonomiju 40 000 Kosovas ziemeļdaļā mītošajiem serbiem. Vienošanās paredz serbu kopienām piešķirt nosacītas autonomas tiesības, piemēram, tās varēšot uzturēt savas policijas un tiesībsargājošās iestādes. Savukārt Serbija atzīst Kosovas likuma varu Kosovas teritorijā un apsolās nekavēt Kosovas integrāciju ES.

Attiecību uzlabošana ar Kosovu ir galvenais nosacījums, ko EK izvirzījusi Serbijai, lai varētu notikt tās virzība uz iestāšanos ES.

Serbijas province Kosova 1999.gadā tika nodota ANO pārvaldē. Kosova 2008.gada 17.februārī pasludināja neatkarību no Serbijas, un to jau ir atzinušas 86 ANO dalībvalstis, tostarp ASV un vairākums ES valstu. Kosovu neatzīst Serbija, Krievija, Ķīna, kā arī tādas ES valstis kā Spānija, Grieķija, Rumānija, Slovākija un Kipra.

90% Kosovas iedzīvotāju ir etniskie albāņi. Nelielā teritorijā Kosovas ziemeļos pie Serbijas robežas dominē etniskie serbi, kas neatzīst Kosovas neatkarību un pretojas valdības mēģinājumiem kontrolēt šo teritoriju.