Vācija nobažījusies par ASV iespējamo intervenci Sīrijā  (59)

Vācijas ārlietu ministrs Gido Vestervelle, uzrunājot Brīvo demokrātu partijas (FDP) līderus, otrdien iekrāsoja drūmu scenāriju, kas notiktu, ja Sīrija sabruktu, brīdinot, ka pilsoņu karš var izplatīties kaimiņos esošajā Jordānijā un ka starptautiskā sabiedrība var tikt ierauta konfliktā.

"FDP vadība ir noraizējusies, ka ASV valdība var tikt pakļauta tādam iekšējam un starptautiskam spiedienam, ka tā var nolemt, ka kaut kas ir jādara, un sāks meklēt pierādījumus militārās intervences attaisnošanai," tikšanās laikā ar ministru teica kāds no deputātiem.

Nesen izskanējušas ziņas, ka Sīrijā varētu būt izmantoti ķīmiskie ieroči, ir sacēlušas trauksmi Berlīnē. Pagaidām par šo ieroču pielietošanu nav sniegti neapgāžami pierādījumu un ASV prezidents Baraks Obama nevēlas tiks ievilkts karā, tomēr viņš pats iepriekš ķīmisko ieroču pielietošanu Sīrijā nosauca par "sarkano līniju", atgādina "Spiegel".

Tikmēr runas par ķīmisko bruņojumu ir atsaukušas atmiņā Irākas kara sākumu 2003. gadā ar maldīgām izlūkošanas ziņām, ka Irākas līdera Sadama Huseina rīcībā ir masu iznīcināšanas ieroči.

Lielbritānijas un ASV izlūkošanas aģentūras Vācijai sniedz izlūkošanas datus, taču vienmēr kā novērtējumu, nevis konkrētu informāciju, piemēram, augsnes paraugu analīzi, kas varētu pierādīt kaujas ķīmijas lietošanu, norāda Vācijas izlūkošanas dienests BND.

BND šaubās, vai Sīrijas prezidents Bašars al Asads gatavojas ķīmiskajam karam. No gaisa veiktajā novērošanā nav konstatēts, ka valdība sagatavo ballistiskās raķetes, kas būtu nepieciešams lielam ķīmiskajam uzbrukumam, norāda eksperti. Tomēr režīms ķīmiskos ieročus pret nemierniekiem varētu izmantot mazākās devās, lai pārbaudītu - vai un cik ātri Rietumi to atklās, piebilst speciālisti.

Vesterrvelle ir noraizējies, ka Sīrijas konflikta dēļ Vācija var nonākt tādas pašas dilemmas priekšā, kā pirms diviem gadiem Lībijas konflikta laikā. Vācija atturējās ANO Drošības padomes balsojumā par NATO gaisa triecieniem pret Muamara Kadafi spēkiem. Vācija un Vestervelle par to saņēma plašu starptautisku un pašmāju kritiku.

Lai gan pēdējos divus gadus ilgstošā konflikta laikā Vestervelle ir parādījis samērā elastīgu nostāju, viņš ir ļoti skeptisks pret nepieciešamību apbruņot Sīrijas nemierniekus, kas cīnās ar Asada valdību, norāda "Spiegel Online".

Par to, kas ir zināms par Sīrijas ķīmiskajiem ieročiem, var lasīt šeit.

Sīrijas konflikts turpinās kopš 2011. gada marta. Tautas sacelšanās pret valdošos iekārtu pāraugusi bruņotā nemiernieku un prezidenta Bašara al Asada režīma cīņā. Saskaņā ar ANO aplēsēm, konfliktā bojā gājuši ir aptuveni  70 000 cilvēku. Vairāk nekā miljons sīriešu ir devušies bēgļu gaitās uz ārvalstīm, vēl aptuveni 4,2 miljoni meklē patvērumu valsts iekšienē.

Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.

Rietumvalstis, kura vēlās Asada režīma krišanu, ir noraizējušās par radikālo islāmistu pieaugošo lomu Sīrijas konfliktā, kas tikai padziļina reliģiskās nesaskaņas reģionā. Diplomātiskie risinājumi krīzes pārvarēšanai līdz šim nav devuši rezultātus. Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijas Sīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna. Pēc sava piedāvātā miera plāna izgāšanās, kurš paredzēja vardarbības pārtraukšanu un sarunu sākšanu starp opozīciju un valdību, savu amatu pameta  ANO un Arābu līgas īpašais sūtnis Sīrijas jautājumos Kofi Annans.