Sīrijas krīze: kaimiņvalstu loma konfliktā  (41)

Kāda ir Sīrijas kaimiņvalstu loma bruņotajā konfliktā?

2011. gada pavasarī Sīrijā sākusies tautas sacelšanās pret valdošo iekārtu pāraugusi bruņotā nemiernieku un prezidenta Bašara al Asada režīma cīņā. Saskaņā ar ANO aplēsēm, konfliktā bojā gājuši ir aptuveni  70 000 cilvēku. Vairāk nekā miljons sīriešu ir devušies bēgļu gaitās uz ārvalstīm, vēl aptuveni 4,2 miljoni meklē patvērumu valsts iekšienē.

Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānas atbalstu.

Konfliktā arvien vairāk pieaug reliģiskā un etniskā vardarbība dažādo grupu vidū. Rietumvalstis, kura vēlās Asada režīma krišanu, ir noraizējušās par radikālo islāmistu pieaugošo lomu Sīrijas konfliktā, kas tikai padziļina reliģiskās nesaskaņas reģionā. Diplomātiskie risinājumi krīzes pārvarēšanai līdz šim nav devuši rezultātus.

Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijas Sīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna.

Saūda Arābija ir viens no galvenajiem Sīrijas nemiernieku atbalstītājiem, jo šī Persijas līča karaliste baidās no Sīrijas režīmam draudzīgās Irānas ietekmes paplašināšanās reģionā, norāda raidsabiedrība CNN.

Liela loma ir arī sektantisma elementam - Saūda Arābija ir pārsvarā sunnītu musulmaņu vadīta valsts. Arī Sīrijas opozīciju veido galvenokārt sunnīti, bet Irāna ir reģiona vadošā šiītu lielvara, kas uztur saites ar Sīrijas valdību, kurā dominē alavīti, kas ir šiītu islāma atzars.

Persijas līča valstis (Saūda Arābija un Katara) justos daudz komfortablāk, ja Sīriju vadītu sunnītu valdība, uzskata Maikls Dune no Rafika Hariri Tuvo Austrumu Centra Vašingtonā.

"Viņu politiku pret Sīriju, iespējams, lielā mērā diktē vēlme mainīt reģionālo reliģisko un spēka balansu," CNN citē speciālista teikto. 

Katara līdzās Saūda Arābijai ir otrs galvenais Sīrijas nemiernieku atbalstītājs, kurš vēlas mazināt Irānas ietekmi reģionā.

Katara ir pārsvarā sunnītu valsts. Arī Sīrijas opozīciju veido galvenokārt sunnīti, bet Irāna ir reģiona vadošā šiītu lielvara, kas uztur saites ar Sīrijas valdību, kurā dominē alavīti, kas ir šiītu islāma atzars.

Persijas līča valstis (Saūda Arābija un Katara) justos daudz komfortablāk, ja Sīriju vadītu sunītu valdība, uzskata Maikls Dune no Rafika Hariri Tuvo Austrumu Centra Vašingtonā.

"Viņu politiku pret Sīriju, iespējams, lielā mērā diktē vēlme mainīt reģionālo reliģisko un spēka balansu," CNN citē speciālista teikto.

Katara bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina opozīcijas Sīrijas Nacionālo koalīciju (SNK) par oficiālu Sīrijas tautas pārstāvi. Gada sākumā izskanēja ziņas, ka Katara opozīcijas rokās nodos Sīrijas vēstniecību savā valstī. 

Sīrija ir svarīgs starpposms Irānas kontaktos ar Libānas šiītu grupējumu "Hezbollah". Kaujinieku grupa un politiskā partija ir Teherānas instruments, kas ar tuva rādiusa raķetēm var kaitēt tās niknākajam ienaidniekam - Izraēlai.

Irāna var zaudēt šo saikni, ja pie varas Sīrijā, gāžot Irānai draudzīgo šiītu atzara alavītu valdību, nokļūs sunnītu musulmaņi.

Sīrija ir Irānas "stūrakmenis" ir izteicies Vašingtonas Tuvo Austrumu politikas institūta analītiķis Andrevs Tablers.

"Tas ļauj Irānai saglabāt savu varu Vidusjūras krastos un pie Izraēlas robežām, galvenokārt atbalstu "Hezbollah" Libānā," Tableru citē raidsabiedrība CNN.

Sīrijas pilsoņu kara laikā ir izskanējušas aizdomas, ka Irāna Sīrijas prezidenta Bašara al Asada spēkiem slepeni piegādā ieročus un apmāca kaujiniekus.

Teherāna arī draudēja, ka Izraēla nožēlos savu gaisa triecienu pa objektiem Sīrijā.

Izraēla ir nobažījusies, ka Sīrija Libānas kaujinieku grupējumam "Hezbollah" varētu nodot spēcīgus ieročus, kas tikt izmantoti pret Izraēlu.

Vēl maijā Izraēlas aviācija bombardēja armijas zinātnisko pētījumu centru netālu no Sīrijas galvaspilsētas Damaskas. Anonīmas Izraēlas amatpersonas atklāja, ka uzbrukuma mērķis varētu būt bijušas "Hezbollah" paredzētas raķetes.

Libānai konflikta laikā, kas plosa tās lielo kaimiņu, ir izdevies saglabāt relatīvu stabilitāti.

Sīrijai kopš septiņdesmitajiem gadiem ir liela loma Libānā, kur tās armija tika ievesta pilsoņu kara laikā. Sīrijas karavīri no Libānas izvesti 2005. gadā. Tomēr Damaska savu ietekmi mazajā kaimiņvalstī saglabāja caur šiītu kaujinieku grupu un politisko partiju "Hezbollah".

Libānā, kurā ilgus gadus ir noticis pilsoņu karš, vienmēr ir valdījusi nestabila situācija starp reliģiskajām un etniskajām grupām. Sīrijas konflikts atspoguļojas arī Libānas sabiedrībā, kur šiīti atbalsta prezidenta Bašara al Asada režīmu, bet sunnīti nemierniekus.

Sīrijas nemieru iespaidā Libānā ir notikušas sadursmes starp reliģiskajām grupām.

Izraēla ir nobažījusies, ka Sīrija Libānas kaujinieku grupējumam "Hezbollah" varētu nodot spēcīgus ieročus, kas tikt izmantoti pret Izraēlu.

Vēl maijā Izraēlas aviācija bombardēja armijas zinātnisko pētījumu centru netālu no Sīrijas galvaspilsētas Damaskas. Anonīmas Izraēlas amatpersonas atklāja, ka uzbrukuma mērķis varētu būt bijušas "Hezbollah" paredzētas raķetes.

Ziņas par Izraēlas veiktu uzlidojumu konvojam, kas vedis ieročus uz Libānu, izskanēja arī janvāra beigās. ASV ziņu aģentūras citēja ASV amatpersonas teikto, ka šie ieroči bija Krievijā ražotas zenītraķetes SA-17.

Damaska Izraēlu apsūdzēja par uzbrukumu tās militārās pētniecības centram, bet ASV mediji vēstīja, ka objektā atradies Sīrijas galvenais bioloģisko un ķīmisko ieroču pētījumu centrs.

Vēl 15. maijā Izraēla atkārtoti brīdināja, ka nepieļaus moderno ieroču piegādes "Hezbollah" un apsver iespēju dot jaunus triecienus Sīrijas teritorijā.

Izraēla pirms tam ir publiski brīdinājusi par draudiem, ka sarežģītu tehnoloģiju prettanku un pretgaisa raķetes no Sīrijas var nonākt Libānas grupējuma "Hezbollah" rokās. Tāpat Izraēla draudēja, ka uzbruks objektiem Sīrijā, ja tās ķīmiskie ieroči nonāks islāmistu rokās.

Damaskas režīms ir sens Libānas grupējuma "Hezbollah", kurš 2006. gadā 34 dienas karoja pret Izraēlu, atbalstītājs. Tāpat "Hezbollah" saņem palīdzību un Izraēlas nāvīgā ienaidnieka - Irānas.

Izraēla ir ļoti svarīgi apturēt Irānas "priekšgrupu" Libānā, Izraēlas Armijas radio stāstīja Kneseta deputāts Šauls Mofazs.

Izraēla izturas piesardzīgi pret Rietumvalstu vēlmi apbruņot Sīrijas nemierniekus, jo moderns bruņojums tad varētu nonākt islāmistu kaujinieku rokās, radot draudus visam reģionam.

Oficiāli Izraēlas un Sīrijas starpā joprojām ir karš kopš Tuvo Austrumu kara, kad Izraēla 1967. gadā okupēja Golānas augstienes. Tomēr ap abu valstu starpā noteikto pamiera līniju jau gadiem ilgi pamatā valdījis miers.

Jordānija ir viena no Sīrijas kaimiņvalstīm, kura uzņēmusi prāvu daļu no gandrīz 1,5 miljoniem uz ārvalstīm aizbēgušo sīriešu.

Jordānijai, kur bezdarba līmenis sasniedz 30% un ir ierobežoti finanšu resursi, bēgļu straumes ir smags trieciens. Ar jordāniešiem par darbu, dzīvesvietu un pat ūdeni tagad konkurē vēl aptuveni 450 000 sīriešu. Pastāv bažas, ka saspringtie apstākļi var izraisīt nemierus.

"Laikā, kad jums ir ļoti augsts bezdarba līmenis, kad jordānieši izjūt ekonomiskās grūtības, tas padara cilvēkus dusmīgus," raidsabiedrība CNN citē politisko analītiķi Randu Habibu.

Pagājušā gada vasarā kādā sīriešu bēgļu nometnē izcēlās nekārtības, kuru rezultātā cieta vismaz 28 policisti. Nometnes iemītnieki izteica savu neapmierinātību ar sadzīves apstākļiem. Telšu nometne, kurā bija izmitināts 21 000 bēgļu, atrodas tuksnesī, tāpēc tās iemītnieki cieš smilšu vētrās, kā arī no indīgu čūsku un skorpionu kodumiem.

Starp lielajiem Tuvo Austrumu konkurentiem - Irānas un Saūda Arābijas - atrodas Irāka, kura jau gadiem cīnās ar sektu vardarbību savas valsts iekšienē.

Irākā lielākā iedzīvotāju daļa ir šiītu musulmaņi, bet mazākumā esošie sunnīti jūtas apspiesti un atstumti no politiskajiem procesiem, tāpat kā daudzi sunnītu vairākuma pārstāvji Sīrijā, kur valdības kodolu veido šiītu atzara alavītu pārstāvji.

Irākas premjerministrs Nuri al Maliki vardarbībā valstī daļēji vaino Sīrijā notiekošo, sakot, ka konflikts uztur "niknu uguni". Starp Irākas un Sīrijas sunnītiem pastāv cilšu saites, norāda CNN.

Rietumvalstis ir nobažījušās, ka no Irākas Sīrijā ieplūst džihādistu grupas no tādām teroristu organizācijām kā "Al Qaeda". Savu lojalitāti "Al Qaeda" tīklam ir apliecinājusi Sīrijā pret valdību karojošā islāmistu grupa "Al Nusra".  

"Al Qaeda" uzņēmās atbildību par 48 sīriešu karavīru nogalināšanu Irākā, kuri valstī nokļuva bēgot no nemiernieku ofensīvas. Daudzi karavīri, kas padevušies Irākas armijai, bijuši ievainoti, tiem sniegta medicīniskā palīdzība un viņi konvojēti uz citu robežpārejas punktu, kad notika uzbrukums.

"Al Qaeda" kaujinieki apgalvoja, ka sīrieši vesti uz Irākas valdības nodrošinātām slepenām nometnēm.

Sīrijas un Turcijas attiecības kopš konflikta sākšanās un Sīrijas bēgļu došanās uz lielo kaimiņvalsti ir pilnībā sagruvušas. Turcijas premjerministrs Radžeps Tajips Erdogans ir aicinājis Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu atkāpties no amata par brutālo sacelšanās apspiešanu.

Turcija Sīrijas nemierniekiem sniedz loģistisko atbalstu, dod patvērumu opozīcijas grupām, kā arī ļauj ieroču un munīcijas kravas vests pāri savai robežai.

Konflikta laikā ir notikušas dažas artilērijas apšaudes, kuru laikā no Sīrijas izšauti lādiņi piezemējušies Turcijā, bet Turcija ir atbildējusi ar Sīrijas teritorijas apšaudi. Pagājušā gada vasarā Turcija apsūdzēja Sīriju, ka tā virs Vidusjūras notriekusi turku iznīcinātājlidmašīnu.

Turcija savas teritorijas aizsardzībai pēc Sīrijas valdības spēku izšautas raķetes "Scud" nokrišanas tās robežas tuvumā lūdza NATO izvietot savā teritorijā pretgaisa aizsardzības sistēmas. NATO akceptēja "Patriot" bateriju izvietošanu savā dalībvalstī. 

Turcija arī ir izteikusies, ka vajadzētu noteikt lidojumu aizlieguma zonu virs Sīrijas ziemeļu daļas, ko tagad pārsvarā kontrolē nemiernieki. "Patriot" sistēmas ļautu sekot tam, lai Sīrijas aviācija šādu aizliegumu ievērotu.