Sīrijas krīze: notiek sīvas cīņas par stratēģiski svarīgu pilsētu  (19)

Valsts mediji ziņo, ka armija atguvusi kontroli pār lielāko pilsētas daļu, tikmēr šo informāciju noliedz opozīcijas aktīvisti. Cīņās esot iesaistīti arī libāniešu kaujinieki - grupējums "Hezbollah" valdības pusē, bet sunnītu kaujinieki palīdzot nemierniekiem

Sīrijas karavīri svētdien pārņēmuši lielāko daļu Kusairas pilsētiņas un "iznīcinājuši lielu skaitu teroristu, no kuriem vairums nav sīriešu"," informē valsts ziņu aģentūra "Sana".

Desmitiem nemiernieku ir padevušies un armija turpina "vajāt bruņoto teroristu grupas", aģentūra atsaucas uz avotu armijā.

Tikmēr BBC korespondents no Libānas ziņo, ka Sīrijas valsts televīzijā pārraidītie kadri filmēti ārpus Kusairas pilsētas un nerada sajūtu, ka armija ir atguvusi kontroli pār to.

Karavīri svētdien iesaistījušies sīvās kaujās, lai atgūtu pilsētu "māju pa mājai", aģentūrai AFP pastāstīja vietējais iedzīvotājs un opozīcijas aktīvists Hadi Abdullahs. Arī viņš noliedz, ka armijai būtu izdevies atgūt apdzīvoto vietu.

Svētdienas kaujās bojā gājuši 52 cilvēki, no kuriem trīs civiliedzīvotāji, liecina Londonā bāzētās opozīcijas organizācijas "Sīrijas Cilvēktiesību observatorija" dati.

Netālu no Libānas robežas esošajai pilsētiņai ar 30 000 iedzīvotāju ir liela stratēģiska nozīme. To kontrolējot, valdības spēkiem ir piekļuve no galvaspilsētas uz Vidusjūras piekrasti un Tartūsas ostu. Savukārt nemierniekiem pilsētas kontrolēšana nozīmē brīvu pārvietošanos uz un no Libānas, skaidro BBC.

Pēdējās nedēļās Sīrijas valdības spēki ir atguvuši vairākus ciemus Himsas provincē un aplenkuši Kusairu.

2011. gada pavasarī Sīrijā sākusies tautas sacelšanās pret valdošo iekārtu pāraugusi bruņotā nemiernieku un prezidenta Bašara al Asada režīma cīņā. Saskaņā ar ANO aplēsēm, konfliktā bojā gājuši ir aptuveni  80 000 cilvēku. Vairāk nekā pusotrs miljons ir devušies bēgļu gaitās uz ārvalstīm, vēl aptuveni 4,2 miljoni meklē patvērumu valsts iekšienē.

Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānasatbalstu.

Konfliktā arvien vairāk pieaug reliģiskā un etniskā vardarbība dažādo grupu vidū. Rietumvalstis, kura vēlās Asada režīma krišanu, ir noraizējušās par radikālo islāmistu pieaugošo lomu Sīrijas konfliktā, kas tikai padziļina reliģiskās nesaskaņas reģionā. Diplomātiskie risinājumi krīzes pārvarēšanai līdz šim nav devuši rezultātus.

Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijas Sīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna.