Budapešta attiecībās ar Berlīni cenšas kliedēt spriedzi, ko izraisījuši Ungārijas premjerministra Viktora Orbana (attēlā) nesenā radio intervijā paustie spriedumi, ka Vācijai uz Ungāriju, kuras pēdējā laika likumu grozījumi izraisījuši asu Eiropas partneru reakciju, nevajadzētu atkal "sūtīt tankus".
Atbilstoši izplatītam viedoklim Orbana izteikumi bijusi reakcija uz Vācijas kancleres Angelas Merkeles izteikumiem, ar kuriem viņa nāca klajā pagājušajā nedēļā televīzijas debatēs ar vēlēšanu konkurentu sociāldemokrātu Pēru Šteinbriku. Tomēr augsta Ungārijas Ārlietu ministrijas amatpersona pirmdien vakarā šādu interpretāciju noraidīja.
Orbana izteikumi bijuši vērsti pret Šteinbriku, nevis Merkeli, ziņu aģentūrai MTI skaidroja Ungārijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Gergejs Prēle.
"Kanclere Ungāriju patiesībā aizstāvēja," norādīja amatpersona.
Šteinbriks ceturtdien sacīja, ka Ungārija varētu tikt izslēgta no Eiropas Savienības (ES) par demokrātisko vērtību pārkāpumiem, kas esot manāmi Ungārijā, kopš tur 2010.gadā pie varas nāca Orbans.
Merkele savukārt atbildēja, ka ir "jāīsteno visi pūliņi, lai vadītu Ungāriju uz pareizā ceļa, tomēr valsts izslēgšanai no ES nevajadzētu būt alternatīvu vidū".
"Nav uzreiz jāsūta kavalērija," piebilda kanclere.
Piektdien intervijā valsts radio Orbans sacīja: "Vācieši jau agrāk ir sūtījuši kavalēriju uz Ungāriju tanku formā, un mēs viņus lūdzam nesūtīt tos atkal."
"Arī toreiz tā nebija laba ideja, tā nestrādāja," atgādināja premjers.
Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle pirmdien sacīja, ka Orbana izteikumi ir "nožēlojami", savukārt žurnāla "Der Spiegel" tīmekļa izdevumā bija teikts, ka Orbans Merkeli esot apsūdzējis nacistu metožu izmantošanā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!